Statuss:
Noslēdzies
att

Projekts: „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”

Projekta numurs:  5.5.1.0/17/I/002                                                

Finansējuma saņēmējs: Jelgavas pilsētas dome

Sadarbības partneri: Dobeles novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Jelgavas Svēto Sīmeana un Annas pareizticīgo draudze, Jelgavas Romas katoļu draudze.

Projekta mērķis: ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstoši Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novadu attīstības programmām.

Galvenās aktivitātes:

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - ēkas Vecpilsētas ielā 14, Jelgavā un objekta funkcionēšanai nepieciešamās saistītās infrastruktūras - ēkas Krišjāņa Barona ielā 50, Jelgavā pārbūve, restaurācija, apkārtējās teritorijas labiekārtošana, izveidojot Zemgales restaurācijas centru un attīstot jaunus pakalpojumus;
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas konservācija un pārbūve, jaunu pakalpojumu izveide;
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārta un Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas un rehabilitācijas būvdarbi, jaunu pakalpojumu izveide;
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāles sienu gleznojumu atjaunošana, pakalpojumu pilnveidošana;
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles krustu atjaunošana un torņa jumta seguma pārbūve, pakalpojumu pilnveidošana;
Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;
Projekta informatīvo un publicitātes pasākumu īstenošana.

Kopējās plānotās izmaksas: 7 904 439,57 eiro, t.sk. ERAF finansējums 2 500 000,00 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 105 308,82 eiro, pašvaldību finansējums 5 276 790,60 eiro (t.sk. neattiecināmās izmaksas 4 960 864,13 eiro), un privātais finansējums 22 340,15 eiro.

Projekta īstenošanas periods: 54 mēneši - no 2018. gada 2. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam.

Jaunumi

11.07.2022.

Dobeles Pils piedāvājums un apmeklējums no 2021. gada 28. augusta līdz 2022. gada 7. jūlijam.

Dobeles Pili periodā no 2021. g. 28. augusta līdz 2022. g. 7. jūlijam apmeklējuši 18 360 apmeklētāji, no kuriem 1300 ir bijuši ārvalstu tūristi no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Ukrainas, ASV, Šveices, Anglijas, Brazīlijas, Izraēlas, Zviedrijas, Itālijas, Turcijas, Dānija, Gruzija, Šrilanka, Indija, Spānija, Beļģija.
            Pils gida pavadībā aizvadītas 300 ekskursijas. (kopumā 6000 ekskursanti). Bez ekskursijām ar Pils gida vēstures stāstījumu, piedāvājumā ir izstrādātās 3 kultūrizglītojošas muzejpedagoģiskās programmas:

  • “Arheoloģijas stāsts Dobeles Pilī” (Programmas mērķis: iepazīstināt ar Dobeles Pilī veiktajiem atklājumiem, arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem priekšmetiem un to, ko tie spēj pastāstīt par pils vēsturi.  Aizraujošā veidā veicināt interesi par zem mūsu kājām atrodamajiem “dārgumiem” rotaļas veidā radīt jaunatklāšanas prieku.)
  • “Elizabetes Magdalēnas dārza noslēpumi” (Programmas mērķis: iepazīstināt ar hercogienes Elizabetes Magdalēnas aizraušanos  - ārstniecības augu audzēšanu un interesi par to pielietojumu. Sniegt ieskatu par viduslaiku dārzos augušajiem augiem, eksotiskākajiem uzskatiem par to, kas ir ārstniecisks un kas ne.)
  • “Senie amati jeb darbs un darba rīks” (Programmas mērķis: iepazīstināt un raisīt interesi Dobeles Pils apmeklētājiem par amatniecību viduslaikos un veicināt sapratni par ikdienai nepieciešamo sadzīves priekšmetu tapšanu un izmantošanu.)

Programmu dalībnieku skaits vienlaikus var būt līdz 12 personām; ilgums 1h – 1h 20 min; pielāgojamas gan bērniem, gan pieaugušajiem. “Arheoloģijas stāsts Dobeles Pilī” un “Senie amati jeb darbs un darba rīks” ir iekļautas kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”. Muzejpedagoģiskās programmās līdz šim ir piedalījušās 34 grupas ( ~410 dalībnieku).

            Dobeles Pils piedāvā jaunlaulāto ekskursiju. Dalībnieku skaits līdz 90 personām. Ilgums 1h – 1h 20 min. Ekskursijas mērķis ir interesantā un atraktīvu uzdevumu risināšanā pārbaudīt jaunās sievas un jaunā vīra saderību. 1 h stundas laikā jaunlaulātajiem tiks dotas iespēja pabūt visās Dobeles Pils telpās un katrā no tām veikt kādu zīmīgu uzdevumu, tādā veidā iepazīstot Pils vēsturi un pašiem kļūstot par daļa no tās! Šo pakalpojumu līdz šim ir izmantojušas 14 grupas. (~ 500 dalībnieku). Kāzu piedāvājums Dobeles Pilī ir aktīvs TIKAI piektdienās!

            No 2022. gada 14. maija Dobeles Pils piedāvājumā ir piedzīvojumu spēle “Hercogienes zudušais medaljons”. ( Spēles noteikumi! Stāsts: kaut kur Pilī Elizabete Magdalēna ir pazaudējusi savu mīļāko medaljonu. Jūsu uzdevums būs to atrast, sekojot norādēm, atrisinot 7. dažādus uzdevumus katrā no Pils zālēm. Mērķauditorija: ģimenes ar bērniem, pieaugušo kompānija. Grūtuma pakāpe: viegli. Spēle paredzēta vienlaikus vienai grupai līdz 6 personām. Ilgums: līdz 1h.) Piedzīvojuma spēlē līdz šim piedalījušās ir 8 grupas ( 48 dalībnieki).

            Dobeles Pils apmeklētākie pasākumi ir Dārza svētki (400 apmeklētāji), Dobeles Pils atklāšanas svētki (400 apmeklētāji), Carnival Youth koncerts (650 apmeklētāji). Apmeklētākais pasākums līdz šim Dobeles Pils pirmā muzeju nakts, kuru apmeklēja rekordliels apmeklētāju skaits – vairāk kā 5000 apmeklētāji (Pils apmeklētājiem svētkos bija atvērta no 10.00 – 01.00).

Sagatavoja:
Dobeles novada muzeja filiāles vadītāja
Sandra Safranoviča
sandra.safranovica@dobele.lv

T. +371 20229123
 

16.05.2022.

Pirmo Muzeju nakti Dobeles Pilī apmeklēja rekordliels viesu skaits!

2022.gada 14. maijā atjaunoto Dobeles Pili, Muzeju nakts ietvaros, apmeklēja vairāk kā 6000 cilvēku - gan pašmāju viesi, gan viesi no citām pilsētām, gan ārvalstu tūristi (Lietuva, Somija, Šveice, Ukraina, Vācija). Dobeles Pils bija atvērta apmeklētājiem jau no plkst. 11.00 un pēdējie apmeklētāji tika pavadīti īsi pirms plkst. 01.00.

Dienas programmā norisinājās atvērtās ekskursijas Pils gida vadībā, un unikāli Muzeju naktij veidota piedzīvojuma spēle “Hercogienes zudušais medaljons”. Spēles rezultāti tika apkopoti pēc pēdējās komandas finiša, un spēlē uzvarēja komanda ar nosaukumu “Galminieki”, kuras komandas kapteine ir latviešu godalgotā sportiste – šāvēja (dobelniece) Agate Rašmane. Komanda saņēma pārsteiguma balvu no Dobeles Pils sadarbības partneriem Dobeles pils skati

Vakara programmā no plkst. 19.00 ievērojamākie tēli un spilgtākās Pils vēstures personības atdzīvojās dejā, mūzikā, stāstā. Pagrabstāvā – atdzīvojās leģendas; Radošajā telpā – hercogiene (Dobeles Pils muzejpedagoģe Alise Limanska) cienāja un stāstīja par tējām no Pils ārstniecības auga dārza; Lielajā zālē – ar deju pārsteidza Pils dvēsele (PAnda. Deju Studija , soliste Maira Cine); 2. stāva izstāžu zālē tūkstošiem foto mirkļus ķēra Foto kaste PhotoStar ; Jumta terasē naksnīgās Dobeles panorāmas vērošanu papildināja Pils muzikanta performance (mūziķi Arturs Knope un Elza Kanceviča ).

Vakara noslēgumā Pils pagalma nakts kino seansā Viestura Kairiša spēlfilma “Pilsēta pie upes”. 2020. gada Latvijas spēlfilma, kura saņēma četrus Lielos Kristapus.

Par vēderpriekiem gādāja Hug in a Mug Coffee un HOT Cafe .

Dalība visos Dobeles Pils pasākumos Muzeju naktī, 14. maijā, bija bez maksas.

Pasākumu organizētāji: Dobeles Pils

Pasākumu atbalstītāji: Dobeles novada pašvaldība , Dobeles pils skati

Video - Krauze Vision www.facebook.com/DobelesPils/

Informāciju sagatavoja projektu vadītāja Nadežda Čerpaka sadarbībā ar Dobeles Pils.

 

26.04.2022.

Dobeles novada muzejs sadarbībā ar Dobeles Pils organizē zinātnisko konferenci “Aktualitātes Latvijas viduslaiku piļu pētniecībā”, 25. aprīlī Dobeles pilī, Brīvības ielā 2 c, informē Dobeles novada muzejs.

Atjaunotā Dobeles Pils savas durvis apmeklētājiem vēra 2021. gada rudenī, un šā gada martā tika atklāta arī pastāvīgā ekspozīcija. Dobeles muzejā 2019. gadā notika lasījumi, kas bija veltīti aktualitātēm Dobeles pilsētas un apkārtnes vēstures pētniecībā: Dobeles Livonijas ordeņa mūra pils izpētei un Dobeles novada vēsturē nozīmīgu personu darbībai. 

Konference veltīta aktualitātēm Latvijas viduslaiku piļu pētniecībā. Tā iesāksies ar Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītājas Nadeždas Čerpakas prezentāciju “No idejas līdz “Gada labākā būve Latvijā””. Nadežda Čerpaka ir vadījusi Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas atdzimšanas procesu. Dobeles pils arheologs Andris Tomašūns lasīs referātu par Dobeles pils arheoloģisko izpēti un tās jaunākajām atziņām. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošajai pētniecei Gunitai Zariņai būs referāts par Dobeles 14.-17. gs. iedzīvotāju demogrāfiju un veselību.

Konferences otrajā daļā Edgars Plētiens dalīsies savā pieredzē ar Raunas viduslaiku pils izpēti un konservāciju. Vijas Stikānes referāts būs veltīts pētījumiem par ēšanas paradumiem un galda kultūru: Turaidas pils materiāls viduslaiku Livonijas kontekstā. Ieva Ose sniegs ieskatu Turaidas pils arheoloģisko senlietu katalogu gatavošanā.Konferences noslēgumā Dāvis Pumpuriņš runās par Valmieras pili un tās jauno ekspozīciju un pētniecības perspektīvām.

Plānots, ka referāti tiks publicēti Dobeles novada muzeja mājaslapā, kā arī tiks izdoti drukātā formā- muzeja rakstu krājumā. Pilna konferences programma pieejama mājaslapā www.dobelesmuzejs.lv. Dalība konferencē bez maksas.

att
att
att
att

18.03.2022.

2022.gada 15. martā, atklājot Dobeles Pils vēsturisko ekspozīciju, tika izteikta pateicība visiem, kuri iesaistīti projekta DOBELES LIVONIJAS ORDEŅA PILS VĒSTURISKĀS EKSPOZĪCIJA īstenošanā tika veikta pateicoties  INTERREG V-A Latvija – Lietuva Programmas 2014-2020 1. prioritāte “Ilgtspējīga un tīra vide sadarbības rezultātā” investīciju prioritāte 1.1. “Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu” projekta Nr. LLI-453 “Sekojot Livonijas ordeņa krustnešu gājienam rietumu Zemgalē”.

 

19.12.2021.

Laba ideja Ziemassvētku brīvdienām – Dobeles viduslaiku pils un Parūķa vecīša piparkūkas

 

25.10.2021.

Seno mūru jaunā dzīve

Dobelē atkal ir Pils! Ar šādu lozungu vasaras izskaņā tika atklāta Dobeles Pils kapela, kas iezīmēja Dobeles Pils jaunās dzīves sākumu – mirkli, kad Pilī atkal ieplūst cilvēki un tā atkal tiek “apdzīvota”. Dobeles Pils nu kļuvusi par daudzfunkcionālu centru, kas saviem apmeklētājiem piedāvā ekskursijas, muzejpedagoģiskās nodarbības, koncertus, izstādes un radošās meistarklases.

Jau domājot par Pils durvju vēršanu, komanda gatavojās lielam apmeklētāju pieplūdumam, kas izrādījusies ļoti pareiza prognoze. Pusotra mēneša laikā no Pils atvēršanas brīža līdz izsludinātajai mājsēdei, Dobeles Pils kapelā viesojušies jau 2500 apmeklētāju, un tas – darbojoties zaļajā režīmā, kad iekštelpas apskatāmas vien ar sadarbspējīgu sertifikātu. Gan grupās, gan individuāli Pili skatīt pamatā braukuši pašmāju tūristi un viesi no Baltijas valstīm, taču netrūkst arī tālu viesu – Dobeles Pils atdzimušo veidolu lūkot un novērtēt ieradušies arī Brazīlijas, Izraēlas, Kanādas, ASV un citām valstīm.

Apmeklējums un interese ir likumsakarīga, proti, iepriekšējo ierobežojumu periodos, tieši muzejiem un kultūrtelpām visilgāk bija ļauts uzņemt apmeklētājus, kas nozīmēja, ka sabiedrības daļa, kas ierasti par savu brīvdienu galamērķi neizvēlētos šāda veida apskates objektus, sarūkot cita veida piedāvājumam, vairāk sāka interesēties par muzeju piedāvājumu. Tāpat saprotams, ka sabiedrībai, kas ierobežojumu apstākļos vairs neizmantoja ārvalstu piedāvāto, bet gan aktīvi apguva pašmāju tūrisma objektus, kaut kas jauns Latvijas tūrisma kartē ir kā “karsts kartupelis” – ir jābrauc, jāvērtē un jāizbauda!

Galvenais apskates objekts nenoliedzami ir pati Pils, katrs atnākušais, verot durvis, vērš skatienu augšup un atzinīgi novērtē lieliski saglabātos mūrus un iegūto telpu. Pils ir tūristu magnēts, kas vēl lielāku pievilcību guvusi pēc Latvijā plaši izskanējušās atzinības – Gada labākās Būves balvas iegūšanu restaurācijas kategorijā. Apmeklētāji par šo atzinību tik tiešām ir dzirdējuši un steidz būvi apskatīt klātienē.

Varenos mūrus lieliski papildina māksla. Radošuma mūzas šeit nedzīvo tikai arhitektūrā, bet arī mainīgajās izstādēs, kas apdzīvo un turpinās apdzīvot jaunatgūtās telpas. Kā pirmā no izstādēm apmeklētājus Pilī sagaidīja Dobeles mākslas plenēra dalībnieku darbu izstāde. Dobeles Novadpētniecības muzeja rīkotais plenērs pilsētai nesis nozīmīgu pienesumu – muzeja krājums papildināts ar divdesmit diviem dažādu mākslinieku darbiem, kuros Dobeles skati tverti bieži vien no pavisam neierastiem rakursiem. Pilī tika izstādīti pilnīgi visi plenēra laikā tapušie darbi, kopsummā 46. Izstādi īpaši izbaudīja esošie un bijušie dobelnieki, jo izstādes darbi rosināja vērst uzmanību uz ikdienā dažkārt pat nepamanītiem Dobeles skatiem.

Savukārt Pils pagrabstāva zālē bija izlikta mākslinieces Anitras Bērziņas izstāde “Planēta X Pērle”. Kā novērojusi Pils komanda, izstāde, ko papildināja iespaidīgi skaņu motīvi, apmeklētājus neatstāja vienaldzīgus. Izstādes recenzijas lasāmas arī lielākajos valsts laikrakstos un portālos, kuros uzsvērta darbu apbrīnojamā simbioze ar Dobeles Pils senajiem mūriem.

Liela daļa apmeklētāju septembra un oktobra periodā, protams, ir skolnieki. Dobeles Pils saviem mazajiem apmeklētājiem piedāvā muzejpedagoģiskās nodarbības, kurās līdzdarbojoties ļauts uzzināt par Dobeles Pilī veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, Hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzu un tā augiem, vai rotaļu un mīklu veidā iepazīties ar seniem amatiem un darba rīkiem. Siltajā periodā ekskursijas papildinātas ar lielformāta spēlēm – katrs mazais apmeklētājs Pils pagalmā var iemēģināt roku jengas, domino vai “desu” spēlēs, kā arī salikt lielizmēra puzli, kas, izvietojot to pareizi, atklāj Dobeles Pils senos apveidus.

Īpaši nozīmīgas Pilī ir piektdienas, kad Pils kapelā ļauts laulāties jaunajiem pāriem. Dobeles Pils piedāvā telpu nomu šiem svinīgajiem pasākumiem un šo iespēju jau izmantojuši daudzi laimīgi pāri. Ceremoniju pēc kāzinieku vēlmēm dažkārt pavada arī Pils muzikants, kura balss senās Pils mūros skan īpaši iespaidīgi, jo akustika ir teicama.

Gadījumos, kad laulību ceremonija ir notikusi citur, taču savā īpašajā dienā jaunlaulātie tomēr vēlas piestāt arī Pilī, kapelā tiek piedāvātas aizraujošas kāzu ekskursijas, kurā jaunlaulātie veic dažādus zīmīgus, nopietnus un mazāk nopietnus uzdevumus.

Jau iepriekš pieskaroties lieliskās akustikas tēmai, jāuzsver, ka šeit jau notikuši un vēl notiks dažādi koncerti. Pils iekštelpas var uzņemt mazskaitlīgākus notikumus, taču gada siltajā periodā aktīvi tiek apdzīvots arī plašais Pils pagalms un dārza daļa.

 Atskatoties uz šī gada norisēm, ir skaidrs, ka vairāki no pasākumiem iegūs ikgadējas tradīcijas statusu. Par tādu noteikti kļūs Dobeles Pils dārza svētki, kas šogad norisinājās 4. jūlijā un tika rīkoti par godu Ārstniecības augu dārza atklāšanai, tā pat Pils komanda ļoti vēlētos saglabāt šogad aizsākto vasaras sezonas noslēguma koncerta rīkošanas tradīciju - septembra otrajā pusē Pils pagalmā notika grupas “Carnival Youth” koncerttūres “Naivais Kukū” noslēguma koncerts.

Protams, arī Pilī plānotajiem pasākumiem epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās ir krietni aizlikusi kāju priekšā, tā, piemēram, ieplānotā Leģendu nakts, kas katru gadu norisinās oktobra mēneša beigās, tika pārcelta uz virtuālo vidi, kur sekotājiem sociālajos tīklos tiek piedāvāts teiku un leģendu tematikai veltīts saturs. Tā pat muzeja iecerētā konference norisināsies vien nākamgad  pavasarī.

Taču neskatoties uz pārbaudījumiem, jāatgādina – Pils savos teju septiņsimt pastāvēšanas gados piedzīvojusi ne vienu vien kataklizmu, tajā skaitā arī epidēmijas. Un kas gan labāk par senajiem mūriem spētu pastāstīt, ka pāries arī tās. Uz tikšanos! 

Informāciju sagatavoja:
Undīne Krūze
Dobeles Pils projektu vadītāja/gide

22.10.2021.

Dobeles pils iegūst otro elpu

06.10.2021.

Pils augšāmcēlusies

21.07.2021.

Atmiņu takas Saules pilsētā

11.06.2021.

Ideja braucienam pa Zemgali un Kurzemi: 8 pieturpunkti Hercoga Jēkaba ceļā

12.04.2021.

Šī gada septembrī plānots atvērt apmeklētājiem Dobeles Pils durvis.

att

Nozīmīgākais valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novadā ir Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas ar pārbūvēto kapelas ēku, kas tika nodota ekspluatācijā 2020. gada nogalē. Tagad tā būs daudzfunkcionāls kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centrs ar nosaukumu Dobeles Pils. Šobrīd Pilī notiek ekspozīcijas un interjera iekārtošanas darbi.

Pilī būs iespēja aplūkot ekspozīcijas, kurās tiks atklāti interesantākie Pils vēstures fakti un personības, kuras tur dzīvojušas. Viena no personībām ir hercogiene Elizabete Magdalēna un viņas aizraušanās - ārstniecības augu dārzs. Pils gida pavadībā apmeklētāji varēs doties tematiskās un teatralizētās ekskursijās gan Pils iekštelpās, gan pilsdrupu kompleksa teritorijā. Pils Lielajā zālē notiks izglītojošas lekcijas, semināri, zinātniskās konferences. Pils piedāvājumā ir iekļautas arī svinīgu laulību ceremoniju norises. Šeit brīnišķīgi skanēs nelieli akustiskie koncerti un dažādas performances. Radošajā telpā norisināsies kultūrizglītojošas muzejpedagoģiskās programmas, radošās darbnīcas un meistarklases gan Pils gidu, gan pieaicinātu amatu meistaru vai mākslinieku vadītas. No Pils jumta terases un tornīša - augstākā publiski pieejamā skatpunkta Dobelē - apmeklētāji varēs lūkoties uz pilsētu. Dažādi tematiski pasākumi norisināsies arī Pils pagalmā.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas un pilskalns kā senākā un nozīmīgākā viduslaiku kultūras vēstures liecība reģionā ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Dobeles novadā, kas ik gadus pulcē vairākus tūkstošus apmeklētāju.

Attīstot Dobeles Pili kā tūrisma galamērķi, veidojot jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma piedāvājumus, tiks nodrošināta šī unikālā objekta sociālekonomiskā potenciāla efektīva izmantošana un attīstība.

“Katrai pilij ir tiesības atdzimt!”, teicis arhitekts un Dobeles Pils projekta idejas autors Pēteris Blūms.

Tiksimies Dobeles Pilī!

Informāciju sagatavoja:
Sandra Safranoviča,
Dobeles Novadpētniecības muzeja filiāles
Dobeles Pils vadītāja
T. +371 25634441
e-pasts: sandra.safranovica@dobele.lv

04.02.2021.

Publikācija: Pēteris Blūms: katrai pilij ir tiesības uz atdzimšanu

Digitālā avīze NEATKARĪGĀ.LV, 4. FEBRUĀRIS, reģionālais pielikums NEATKARĪGĀ DOBELĒ

19.01.2021.

Savulaik plānotais Dobeles pilsdrupu projekts laikraksta “Zemgale” 2004. gada 11. marta publikācijā “Mūža turpinājums” aprakstīts, norādot, ka “...tā nebūs vis konservācija, bet gan jauna objekta radīšana esošajos mūros, nemainot pilsdrupu ārējo veidolu. Tiks radīta multifunkcionāla zāle pasākumiem ar izstāžu zāles funkciju.”

Faktiski projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” (projekta Nr. 5.5.10/17/I/002) darbības rezultātā ir veikti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas - konservācijas un pārbūves darbi, lai radītu un piedāvātu jaunus pakalpojumus Zemgales reģiona iedzīvotājiem un tūristiem.

Visa projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus gan Dobelē, gan Jelgavā un Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstoši Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novadu attīstības programmām.

Dobeles Livonijas ordeņa pilskalns kopā ar mūru pils drupām ir senākā un nozīmīgākā viduslaiku kultūras vēstures liecība reģionā, tās saglabāšana dos unikālu iespēju iepazīties ar to nākamajām paaudzēm. Pils kapelas ēkas sākotnējais apjoms celts aptuveni 1335. gadā, un kopš pirmsākumiem tā bijusi dominējošā ēka pils kompleksā, savu veidolu saglabājot līdz mūsdienām.

Būvdarbus veica PS “RERE Meistari 1” komanda. Pils pārbūves darbi ilga 29 mēnešus, tika izstrādāti septiņi izmaiņu sējumi, sagatavota 271 skice, ko Pēteris Blūms, autoruzraugs, skicēja ar brīvu roku. Ēkas apsekošanas laikā Būvniecības valsts kontroles birojs atzina šo par labās prakses piemēru. Skiču izstrāde deva iespēju apzināt autentiskās mūru plaknes, rast risinājums to saglabāšanai ar pietāti pret vēsturi.

Būvdarbu laikā tika veikta mūru arheoloģiskā izpēte, konservācija un jaunas infrastruktūras izbūve. Pils mūri vispirms tika konservēti, kā arī restaurēti kritiskie zudumi, ko detalizēja autoruzraugs kopā ar tiešo darbu veicēju - konservatoru. Pēc faktiskās situācijas konstatācijas, atsedzot kapelas pagrabu, tika pieņemti vairāki lēmumi, kas radīja izmaiņas tehniskajā projektā. 

att

Skice AR-AU-9/9 15.03.2019. Autors Pēteris Blūms.

Pēc būvdarbiem ēkas funkcionālais dalījums paredz, ka:

  1. kapelā ir vairākas ieejas: galvenā ieeja ēkā pa rietumu fasādes vēsturisko ieejas aili; divas opcionālas ieejas pa sekundāri izveidotām ailēm dienvidu fasādē; vēsturiska noeja pagrabā ziemeļu fasādē, kas paredzēta darbinieku vajadzībām; esošā ieeja caur aili ārpus pilsdrupu teritorijas vēsturiskām (neoriģinālām) kāpnēm ar izejām austrumu korpusa 2.stāvā un jumta līmenī, kurai paredzēta apskatāma eksponāta funkcija bez pastāvīgas lietošanas. Ailē zemes līmenī iebūvēta metāla režģa vērtne, kas turpmāk noslēdzama ar aizbīdni no iekšpuses, lai ugunsgrēka evakuācijas situācijā to varētu atvērt no iekšpuses, bez iespējām to izdarīt no ārpuses.
  2. pagrabā ir apmeklētāju garderobe, publiski pieejami gaiteņi, apmeklētāju un personāla WC, tehniskā telpa, iebūvēta virtuves zona, izstāžu telpa austrumu daļas pagrabā.
  3. 1.stāvā – izstāžu telpas, kur opcionāli iespējama arī semināru un konferenču rīkošana (izņemot papildu apgaismojumu telpas centrālajai daļai, kur varētu atrasties optimāli 60 sēdvietas);
  4. 2.stāvā – austrumu daļā izstāžu telpa ar atklātām kāpnēm;
  5. jumta līmenī skatu laukums, kas pieejams apmeklētājiem un tehniskās telpas, kas atrodas zem divslīpju jumta virs pārseguma vidusdaļas. Šīs tehniskās telpas tiek izmantotas gāzes apkures un vēdināšanas iekārtu izvietošanai.

Būvdarbu laikā pils arhitektoniskais veidols ēkai kopumā tika saglabāts kā līdzšinējais drupu siluets. Augšējā pārseguma un jumta terases līmenis atrodas starp ēkas abu daļu mūriem, jaunie jumta elementi siluetā no lielāka attāluma nemaina pilsdrupu torsālā silueta kopuma uztveri. No tuvām distancēm jaunā jumta daļas starp mūriem ir uztveramas tikai fragmentāri, bet lielākajā daļā rakursu – nav uztveramas vispār.

att

Foto Nils Vilnis

Logaiļu aizpildījumi kapelas daļā veidoti kā 17. gs. vidū izbūvēto logu atveidojumi mūsdienu tehnoloģijā un materiālos. Pārējās daļās dominē mūsdienīgi aiļu stiklojumi, kuru uzdevums ir saglabāt ēkas caurskatāmības efektu, kas tai raksturīgs drupu stāvoklī. Ēkas grīdas iekštelpās klāj slīpēts, vaskots betona klons, kā skaists fons mūru eksponēšanai.

att

Foto Nils Vilnis

Mūru daļu saglabāšanai galvenokārt tika veikti konservējoša rakstura darbi un lokāla restaurācija būvdaļā, kur tehniskā saglabāšana bija būtiska cilvēku drošībai. Maksimāli liela uzmanība tika veltīta apmetuma saglabāšanai, kas ir viena no ļoti būtiskām Dobeles pilsdrupu īpašajām vērtībām citu līdzīgu Latvijas objektu kontekstā.

Būvdarbu laikā tika atklātas vairākas unikālas vēstures liecības, viena no tādām, spriežot pēc J. Dēringa kapelas fasāžu zīmējuma 19. gs. vidū un netiešām norādēm veikto izpētes darbu atskaitēs 19. gs 2.pusē, ļauj izdarīt aptuvenus secinājumus par aprakstāmajā kapelas vietā tolaik notikušajiem izpētes un saglabāšanas darbiem. Nepārprotamus pierādījumus, ka šādi darbi ir notikuši, sniedz četri dabā pastāvoši datēti gravējumi (grafīti) - divi danckera (sānmezgla) tornītī un divi Ziemeļu sienas pašā augšā, mūru drupas nosedzošajā kaļķu betona garozā. Visi datēti ar 1884. gadu, visi bijuši autoru asignēti, bet tikai uz viena iespējams nolasīt signatūru. Tas ļāva izdarīt pieņēmumu, ka ziemeļu-austrumu stūrī un ziemeļu sienai 1884. gadā pabeigti vai veikti plašāki konservācijas darbi un tornītim pat zudušo apjomu daļu daļējas atjaunošanas darbi, kas galvenokārt skāruši kāpņu piebūves augšējās daļas ārsienas un ailes, kā arī radies jauns jumtiņš.

att

Foto Kaspars Krauze

Jaunās konstrukcijas un virsmas pakārtotas vēsturisko elementu kopumam, neitrālas, ar apmetuma apdari. Interjerā tiek izmantots cirsti stiepta metāla siets, kas pielietots margu elementos, jumta terases līmeņa ārsiena perforācijas izstrādātas režģī, lai garantētu apmeklētāju drošību.

Strādājot pie kapelas mūru augšējām virsmām, kas arī pēc būvdarbu beigām paliks atsegtas atmosfēras iedarbībai, tika rasts unikāls, kā pats autors teica, “Gaudi stila” veidojums - betona čaulas nosegs. Risinājuma rezultātā visi mūri tika nosegti, iezīmējot plaknes horizontāli.

Katrai pilij ir savs karogs, tā arī Dobeles Livonijas ordeņa pils atguva savu dominanti. Ēkas siluets iegūst jaunu elementu – rietumu sienu visā apjomā nosedz jumts un vertikāls akcents virs dienvidrietumu tornīša mūru paliekām. Mūru stiprināšanas pirmsākumos tika atklāti jauni elementi, kuru saglabāšana ir svarīga vēstures liecība nākamajām paaudzēm. Šis risinājums papildinās kapelas drupu rietumu sienas augšējās daļas mūru iepriekš nezināmu relikto elementu saglabāšanu.

att

Foto Kaspars Krauze

Strādājot pie turpmākajiem pils attīstības darbiem, tiek organizēti iepirkumi ekspozīcijas tehniskā projekta un interjera sadaļas realizācijai, lai jau 2021.gada vasarā pils spētu uzņemt pirmos viesus.

Ekspozīcijas tehniskas projekts paredz iepazīstināt apmeklētājus ar Dobeles pils leģendām un teikām, pilskalna arheoloģiskās izpētes vēsturi, Dobeles apkārtnes aizvēsturi, Dobeles Livonijas ordeņa pakļautības periodiku un Dobeles Kurzemes – Zemgales hercogisti.

Kā papildinošs elements ekspozīcijai būs izglītības programmas. Tās ļaus iepazīties ar senām amatniecības prasmēm, arheoloģiju kā profesiju, izzināt senos ārstniecības augus un tējas, piedalīties lomu spēlēs. Austrumu piebūves pirmā stāva telpā tiks radīta ekspozīcija radošo darbnīcu organizēšanai. Ikvienai interesantu grupai būs iespēja iepazīties ar ārstniecības augiem. Uz galda tiks projicēti augi un darbnīcas vadītājs stāstīs par augu nozīmi, seno iedzīvotāju dzīvesveidu un paradumiem. Aktivitātes laikā būs iespēja iesaistīt vairākas maņas – tausti, smaržu, garšu un skaņu.

att

Ilustrāciju izstrādāja SIA H2E design

Ekspozīcija dos ikvienam apmeklētājam iespēju atklāt sev nezināmus faktus, rast izpratni par Dobeles Livonijas ordeņa pils vēsturi un attīstību.

Pils ir atdzimusi jaunā veidolā, kad savstarpēji mijas pagātnes un nākotnes dvesma, esot nepārtrauktā plūstošā kustībā, simbolizējot mūsu esību šeit un tagad - starp vēstures laika posmiem. Viens, kas jau pagājis, bet otrs, kas vēl nav sasniegts. Jaunais mijas ar veco un respektē viens otru.

Publikāciju sagatavoja:
Nadežda Čerpaka,
Dobeles novada pašvaldības projektu vadītāja

18.12.2020.

Dobeles pils kapelā pabeigti konservācijas un pārbūves darbi.

att

Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela, kurā vairāk nekā divus gadus strādāja arheologi, restauratori, arhitekti un būvnieki, ir nodota ekspluatācijā, un objekts kļuvis par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru, informēja kapelas būvnieku pilnsabiedrības "RERE Meistari 1" pārstāvji.

Livonijas ordeņa pils kapela daļēji ir atguvusi savu veidolu un pārtapusi modernā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā. Te apmeklētājiem būs iespēja noskatīties uz senās pils aprisēm un visu Dobeli no augstākā skatu punkta.

Apmeklētājiem jaunais objekts būs apskatāms vasarā, jo pašlaik norit darbs, lai jauni veidotajā multifunkcionālajā zālē, kurā būs iespējams organizēt lekcijas, seminārus un izstādes, izveidotu ekspozīcijas un radītu jaunus pakalpojumus. Ekspozīcijā būs apskatāmas arī būvniecības gaitā veiktās arheoloģiskās izpētes rezultātā pilsdrupu kultūrslānī atrastās 13. un 14. gadsimta senlietas.

Būvdarbus, tai skaitā pils mūra konservācijas darbus, veica pilnsabiedrība “Rere meistari 1” saskaņā ar SIA “Konvents” un SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādāto projektu. Pirms 15 gadiem definēto projekta ideju autors, būvprojekta vadītājs un autoruzraugs ir arhitekts Pēteris Blūms, būvinženieri Irēna Boks un Ilmārs Andrejevs-Empelis, bet būvuzraudzību veica SIA “RS Būvnieks”.

Arhitekts Pēteris Blūms uzsvēra: "Drupu atdzīvināšana ir izaicinājums mūsdienu mentalitātei. Tā ir lieliska iespēja apvienot vienā veselumā patiesu drupu vēstījumu mūsu laika arhitektūras ietvarā. Katra drupu konservācija vai restaurācija attālina un dzēš zūdošās īstenības patiesumu pat tad, ja ļoti cenšas to nedarīt. Mums ir iespējas izvēlēties – vai fetišizējam drupu nekrotiskās lielformas ar dziestošu autentiskumu, vai mēģinām veidot drošākus patvērumus drupu autentiskai izdzīvošanai. Ar šo projektu Dobeles pilsdrupās esam radījuši šo drošo patvērumu autentiskumam."

Savukārt Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns norādīja: "Dobele un viss Zemgales reģions ir ieguvis vērtīgu kultūras papildinājumu, kas bagātinās ikviena kultūras pieredzi. Ar mērķtiecīgu finansējuma piesaisti esam augšāmcēluši Dobeles vēsturisko pamatu, un arī turpmākās investīcijas tūrisma pakalpojumu attīstībā veidosim jēgpilnas un ilglaicīgas."

"Vērtējot rezultātu, redzams, ka Dobeles pils kapela kļūs par Latvijas mūsdienu būvkultūras ievērības cienīgu daļu, kurā harmoniski sadzīvo vēsturiskais ar moderno, respektējot gadsimtiem senas tradīcijas un vienlaikus radot jaunus paraugus nākotnes tehnoloģijām pieminekļu konservācijā," darbu noslēgumā atzīmēja “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Būvprojekta Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurācijas īstenošanai Dobeles novada pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros, īstenojot kopīgo sadarbības projektu “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”.  Izmaksas tika segtas no ES fonda līdzekļiem, no pašvaldības, ņemot aizdevumu Valsts kasē, kā arī no valsts budžeta līdzekļiem.

Informē:
LSM.lv kultūras redakcija

Publikācija

 

31.07.2020.

DOBELES LIVONIJAS ORDEŅA PILS PĀRTOP PAR DAUDZFUNKCIONĀLU NACIONĀLĀS NOZĪMES KULTŪRAS, TRADICIONĀLĀS AMATNIECĪBAS UN TŪRISMA MĀRKETINGA ATTĪSTĪBAS CENTRU.

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Muzeju nozares attīstības programma” tika atbalstīts projekts “Dobeles Livonijas ordeņa pils ekspozīcijas dizaina stratēģija un koncepcijas izstrāde” kā rezultātā tiks izstrādāts Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas vēsturiskās ekspozīcijas tehniskais projekts.

Tehniskais projekts paredz kā Dobeles Livonijas ordeņa pils pēc rekonstrukcijas un pārbūves darbiem kompleksa daļa kļūs par aktīvu un daudzfunkcionālu nacionālās nozīmes kultūras, tradicionālās amatniecības un tūrisma mārketinga attīstības centru. Dobeles novada kultūrvēsturisko vērtību un vēstures atpazīstamības zīmi un starptautiski atpazīstamu tūrisma galamērķi.

att

Veicinot pils un pilsētas vizuālo identitāti un atpazīstamību, tika izstrādāts Dobeles Livonijas ordeņa pils logotips, kas spēcīgi piesaka savu pozīciju. Logotipa izstrādes kā iedvesmas avots tika izmantots vēsturiskie arheoloģijas procesā iegūtie podiņi, 16.gs.

Dobeles pils jaunā daļa top uz senās pils drošajiem pamatiem. Tā arī grafikas zīmē – izteiksmīgie spalvas rakstības vilcieni satiekas ar mūsdienu skaidrajām līnijām. Radām ar gaišu skatienu nākotnē, kas balstīts pagātnes pieredzē.

Kopš 2018. gada Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelā tiek īstenoti nozīmīgi rekonstrukcijas un pārbūves darbu, kas tiek veikti Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” (Nr.  5.5.1.0/17/I/002) ietvaros.

Pils kapelas izbūve paredz, izveidot to par kultūrvēsturiskā mantojuma un interaktīvās kultūras, izglītības, amatniecības, tūrisma centru, nodrošinot un piedāvājot jaunus pakalpojumus: multifunkcionālu zāli (nodrošinās lekcijas, seminārus, konferences, zinātnes jauno tehnoloģiju un jaunu produktu prezentēšanai, plenērus amatniekiem, mājražotājiem, arheologiem, zinātniekiem un citiem speciālistiem); sabiedrības interaktīvu izklaidi un izglītošanu. 

att

Pagraba telpas vizualizācija. Izstrādāja SIA H2E saskaņā ar noslēgto līgumu.

Jaunie pakalpojumi sniegs iespēju nākamajām paaudzēm saglabāt unikālu kultūrvēsturisko mantojumu un interaktīvā veidā izzināt tās vēstures gaitas. Tehniskā projekta ietvaros tika radīta ekspozīcijas iecere, kas pirmajiem Dobeles Livonijas ordeņa pils apmeklētājiem dos iespēju iepazīties ar atdzīvinātajām teikām par seno Dobeles pili, kas tiks atspoguļotas pils pagraba mūros. Izzināt vēstures tēmas par Elizabetes Magdalēnas zāļu un senās farmācijas ekspozīciju interaktīvā veidā piedaloties atraktīvā darbnīcā pils gidu pavadībā, iepazīties ar hercogienes Elizabetes Magdalēnas, Kurzemes – Zemgales hercogistes Ketleru dzimti, pils pēdējiem iedzīvotājiem.

Multifunkcionālā zāle nodrošinās unikālu iespēju organizēt lekcijas, seminārus, nodrošinās iespēju veidot dažāda veida un formas izstādes. Visi multifunkcionālās zāles ekspozīcijas telpiskie un multimediju risinājumi būs mobili un transformējami ar iespēju telpas pārveidošanai citiem interesantiem pasākumiem.

att

Pils zāle atspoguļos pagātnes un nākotnes dvesmu, kas savstarpēji mijas un ir nepārtrauktā plūstošā kustībā, simbolizējot esību šeit un tagad, starp šiem laika posmiem. Viens, kas jau pagājis, bet otrs kas vēl nav sasniegts. Jaunais mijas ar veco un respektē viens otru, un ir skaidrs viens : Dobeles pils ir teiksmaina, noslēpumaina un vēl līdz galam neatklāta vieta.

Labiekārtošanas darbi turpinās arī pils ziemeļu pagalmā, kur pēc arheoloģisku darbu veikšanas tika konstatēts, ka pie atsegta pagrabstāva ieejas mezgla rietumu pusē atklājas vēsturiskais bruģis un 16. – 17.gs mūru konstrukcijas. Arheoloģijas darbu veicēja uzraudzībā un sadarbībā ar būvprojekta autora tika izstrādāts jauns risinājumus iekšpagalma labiekārtošanai, kas paredz labiekārtotu telpisko struktūru pamatā izmantot 1880.gados arheoloģisko izrakumu laikā atsegto un arheoloģiskajā slānī saglabāto mūru sienu struktūru materiālu interpretāciju. Svarīgi atzīmēt, ka būvprojekta projekta autors ir ņēmis vērā Ziemeļu pagalma vēsturisko veidolu, plānam par pamatu Jūliusa Dēringa 1869.gada pilsdrupu zīmējumu, un izbūvējot pagalma lietus ūdens drenāžu sistēmu tiks izmantots vēsturiskais lietus ūdens noteces kanāls Rietumu mūrī.

Ziemeļu pagalms būs pieejams ikvienam apmeklētājam kā pils ārtelpas ekspozīcijas paplašinājums, izcili autentiska, kompakta pils ārtelpa sastāvdaļa muzikālajiem un citiem interesantiem pasākumiem.

Kā arī ikvienam pils apmeklētājam būs iespēja doties uz kapelas jumta stāvu un apskatīties Dobeles pilsētu no augstākā pieejamā skatu punkta. Autentiski rekonstrukcijas darbi ir veikti Rietuma sienas un tornīša atjaunošanā, ar autora izstrādāto vējrādītāju, kas akcentēs Dobeles pils dominanti.

Pateicoties piesaistītajam Eiropas Savienības finansējums, pils teritorijā ir risināta vides pieejamība, kas nodrošinās vieglu piekļuvi gan pils telpām, gan pagalma apskatīšanai.

Informāciju sagatavoja:
Nadežda Čerpaka,
projektu vadītāja 

 

08.05.2020.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kura vadībā tiek veikti arheoloģiskās izpētes darbi Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās, uzsver atradumu nozīmīgumu: "Seno zemgaļu pils atrašanas vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas šodien ir acīmredzamas. Tāpēc svarīga ir jebkura iespēja ar arheoloģiskām metodēm veikt kultūrslāņa izpēti, kas izveidojies pilskalnā. Kultūrslānis šajos gadu simtos ir izveidojies vietām vismaz 3 metru biezumā. Mums bija zināms, ka konventa sētā lielus izpētes darbus 19. gadsimta beigās bija veikuši Karls Bojs un Augusts Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā neskartu kultūrslāni ir tiešām brīnums."

Atsedzot mūrus zem zemes, atrodot senlietas, iegūta jauna informācija par zemgaļu pretošanos krustnešu iebrukumiem un Dobeles Livonijas laika pils celtniecību. Senlietas nonāks Dobeles novadpētniecības muzejā un labāk saglabājušies priekšmeti noteikti ar laiku tiks izstādīti apskatei pils muzeja ekspozīcijā.

Dobeles pilskalnā vēsturisku pārbūvju rezultātā, kad Kurzemes hercogistes laikā te tika izbūvēta 17.gs. kapela iepriekšējās Livonijas ordeņa konventa ēkas vietā, senākais kultūrslānis bija zudis, un atradumi bija datējami, sākot ar 16.gs. To arheologi secinājuši, izsmeļot būvgružus no kapelas pagrabiem līdz pamatzemei.

Andris Tomašūns skaidro: "Interesanti, ka atrastās zemgaļu senlietas zemē ir nokļuvušas tad, kad jau pastāvēja izrakumu laikā atsegtie divi Livonijas ordeņa laikā būvēti mūri. Vēstures literatūrā ir pieņemts uzskatīt, ka krustneši cēla mūra pili pēc 1335. gada. Iespējams, ka vienlaicīgi mūra pilij blakus ir bijusi koka ēku apmetne, kurā mitinās arī zemgaļi. Šī apmetne gājusi bojā karadarbības laikā pagaidām mums nezināmā gadā 14. gadsimtā, par ko liecina degušu ogļu kārta un tajā atrastie metamo šķēpu un arbaleta bultu gali."

Izskatās, ka ne visi zemgaļi pameta Dobeli pēc zemgaļu pils nopostīšanas 1289./1290.gadā. Varbūt 14. gs. notikušais ugunsgrēks toreiz nesen celtajā Livonijas ordeņa pilī ir saistāms ar kādu no daudzajiem karagājieniem Lietuvas un Livonijas ordeņa sirojumu karagājienu laikā. Zināms, ka 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šai laikā notika uzbrukums arī Dobelei.

Vērienīgas rekonstrukcijas gaitā Livonijas ordeņa pils kapela daļēji atgūs savas aprises un pārtaps modernā, iebūvētā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā. Būvdarbus, tai skaitā komplicētos konservācijas darbus, veic pilnsabiedrība "RERE Meistari 1". Projektu izstrādājis SIA "Konvents" un SIA "Arhitektes Ināras Caunītes birojs", projekta koncepcijas autors ir arhitekts Pēteris Blūms, būvuzraudzību veic SIA "RS Būvnieks".

Būvprojekta Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurācijas īstenošanai Dobeles novada pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības finansējumu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ietvaros, īstenojot kopīgo sadarbības projektu "Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā".

Publikācijas autors Lelde Petrāne, Dienas Bizness

Publikācija

11.05.2020.

LTV Ziņu dienests video sižets "Atklāj neskartu zemgaļu laika kultūrslāni"

08.05.2020.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums.
Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus. Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta.

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kura vadībā tiek veikti arheoloģiskās izpētes darbi Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās, uzsver atradumu nozīmīgumu: "Seno zemgaļu pils atrašanas vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas šodien ir acīmredzamas. Tāpēc svarīga ir jebkura iespēja ar arheoloģiskām metodēm veikt kultūrslāņa izpēti, kas izveidojies pilskalnā. Kultūrslānis šajos gadu simtos ir izveidojies vietām vismaz 3 metru biezumā. Mums bija zināms, ka konventa sētā lielus izpētes darbus 19. gadsimta beigās bija veikuši Karls Bojs un Augusts Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā neskartu kultūrslāni ir tiešām brīnums."

Atsedzot mūrus zem zemes, atrodot senlietas, mēs iegūstam jaunu informāciju par zemgaļu pretošanos krustnešu iebrukumiem un Dobeles Livonijas laika pils celtniecību. Senlietas nonāks Dobeles novadpētniecības muzejā un labāk saglabājušies priekšmeti noteikti ar laiku tiks izstādīti apskatei pils muzeja ekspozīcijā.

Dobeles pilskalnā vēsturisku pārbūvju rezultātā, kad Kurzemes hercogistes laikā te tika izbūvēta 17.gs. kapela iepriekšējās Livonijas ordeņa konventa ēkas vietā, senākais kultūrslānis bija zudis, un atradumi bija datējami sākot ar 16.gs. To arheologi secinājuši, izsmeļot būvgružus no kapelas pagrabiem līdz pamatzemei.

Andris Tomašūns skaidro: "Interesanti, ka atrastās zemgaļu senlietas zemē ir nokļuvušas tad, kad jau pastāvēja izrakumu laikā atsegtie divi Livonijas ordeņa laikā būvēti mūri. Vēstures literatūrā ir pieņemts uzskatīt, ka krustneši cēla mūra pili pēc 1335. gada. Iespējams, ka vienlaicīgi mūra pilij blakus ir bijusi koka ēku apmetne, kurā mitinās arī zemgaļi. Šī apmetne gājusi bojā karadarbības laikā pagaidām mums nezināmā gadā 14. gadsimtā, par ko liecina degušu ogļu kārta un tajā atrastie metamo šķēpu un arbaleta bultu gali."

Izskatās, ka ne visi zemgaļi pameta Dobeli pēc zemgaļu pils nopostīšanas 1289./1290.gadā. Varbūt 14. gs. notikušais ugunsgrēks toreiz nesen celtajā Livonijas ordeņa pilī ir saistāms ar kādu no daudzajiem karagājieniem Lietuvas un Livonijas ordeņa sirojumu karagājienu laikā. Zināms, ka 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šai laikā notika uzbrukums arī Dobelei.

Par Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurāciju

Vērienīgas rekonstrukcijas gaitā Livonijas ordeņa pils kapela daļēji atgūs savas aprises un pārtaps modernā, iebūvētā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā.  Būvdarbus, tai skaitā komplicētos konservācijas darbus, veic pilnsabiedrība RERE Meistari 1. Projektu izstrādājis SIA Konvents un SIA Arhitektes Ināras Caunītes birojs, projekta koncepcijas autors ir arhitekts Pēteris Blūms, būvuzraudzību veic SIA RS Būvnieks.

Būvprojekta Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurācijas īstenošanai Dobeles novada pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības finansējumu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena „Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros,  īstenojot kopīgo sadarbības projektu “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”.

att
att
att

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Sīle,
AS RERE Grupa komunikācijas konsultante
Tālr.: +371 28356341
E-pasts: lasma@jazz-com.com

Latvijas Radio 1 sižets "Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni ar zemgaļu laika senlietām".

LSM.LV "Dobeles pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni ar zemgaļu laika senlietām"!

 

05.12.2019.

Dobeles pilsdrupu kapelas mūros nosvinēti spāru svētki

Šī gada 3. decembrī, pusotru gadu pēc restaurācijas darbu uzsākšanas, Dobeles pilsdrupu restaurētajā daļā virs jaunuzceltās kapelas ir pacēlies spāru vainags. Svinīgais notikums liecina, ka noslēdzies zīmīgs restaurācijas un konservācijas darbu posms, turklāt pilsdrupu restauratori vērtē – tāds unikālu drupu saglabāšanas un konservācijas projekts, kur jumts tiktu iebūvēts starp mūriem, kā tas nu jau ir redzams Dobelē, nekur citviet Eiropā nav.

Uz spāru svētkiem ieradās un oficiālo uzrunu teica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, kurš iezīmēja projekta tapšanas ideju un ieguvumus dobelniekiem no šāda veida kultūrvietas restaurācijas un izbūves. Arhitekts un projekta koncepcijas autors Pēteris Blūms norādīja uz Dobeles pils vēsturiskā mantojuma vērtību. Pilsabiedrības “RERE Meistari 1” valdes loceklis Ervīns Koncevičs svētku laikā plašāk pastāstīja par restaurācijas, konservācijas un jaunbūves procesiem.

Visi klātesošie viesi simboliski parakstīja vēsturisku 14. gs. akmeni no pils pamatiem ar piemiņas plāksnīti no spāru svētkiem kā simbolu nākamajam cēlienam – jaunai pils dzīvei, saglabājot tās vēsturi. Muzejs to saglabās eksponēšanai par piemiņu no spāru svētkiem.

Nākotnē pils austrumu piebūvē būs nodarbību telpa, ekspozīcija un kāpnes uz jumta līmeni, kur interesentiem būs iespēja vērot Dobeli no kādreizējā viduslaiku pils aizsargu skata līmeņa. “Bez tam tagad te, Dobeles pils kapelā, būs kur ieiet, apslildīties, apskatīties ekspozīciju, atnākt uz koncertu. Te būs nosacīta “pils dzīvā pavarda vieta”.  Jebkurām drupām ir jābūt iespējai atsākt jaunu dzīvi, paturot savas izcelsme patību un neviltotu vēsturi, ” vēsta arhitekts Pēteris Blūms.

Laika periodā kopš būvniecības uzsākšanas veikti vērienīgi restaurācijas darbi: vēsturisko granītakmeņu māla ķieģeļu pārmūrēšana, apmetuma un šuvju atjaunošana, veiksmīgi pabeigta tehnoloģiski sarežģīta ārējo inženierkomunikāciju izbūve līdz pilskalna teritorijai no pilsētas tīklu turētājiem. Tāpat turpinās būvdarbi kapelas iekšpusē – kāpņu montāža, mūrēšanas darbi, apdares darbi,  inženierkomunikācijas,  aiļu aizpildījuma montāža. Veikts arī kapelas uzmērījums 3D punktu mākoņa vidē, kas attiecīgi nodrošināja precizētu ēkas pamatu un pārsegumu konstruktīvā risinājuma izstrādi.

Būvdarbus, tai skaitā komplicētos konservācijas darbus, veic pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”. Projekta koncepcijas autors un vadošais arhitekts ir Pēteris Blūms; projektu izstrādājis un autoruzraudzību nodrošina SIA “Konvents”, par būvuzraudzību atbild SIA “RS Būvnieks”. Projekta realizācijā piedalījušies arī paši dobelnieki – SIA  “J.E.F.”, SIA “Gāzes līnija” u.c. Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas pils kapelas mūru restaurācijas projektam Dobeles pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības finansējumu programmā "Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā".

Informāciju sagatavoja:
Baiba Opmane,
AS RERE GRUPA
mārketinga vadītāja
E-pasts: baiba.opmane@reregrupa.lv

Video lsm.lv "Dobeles pilsdrupas pārtop mūsdienīgā izstāžu zālē"

 

30.09.2019.

DOBELES PILS KAPELAS RENESANSE

Kopš Dobeles pils kapelas saglabāšanas būvdarbu sākuma drīz jau būs pagājis pusotrs gads. Kopš pirmajām idejām par veidu, kā tas tagad tiek darīts, vairāk kā 15 gadu. Kas īsti un kāpēc notiek ar pils kapelas mūriem un vai tas ir kas īpašs?

Dobeles pilsdrupu augstākie un vislabāk saglabājušies mūri pilskalna augstākajā vietā ordeņa pils sākumposmā bijusi tās nozīmīgākā būve – Konventa nams - ar pagrabu, 3 stāviem un, visticamākais, stāvu jumtu. Nams kalpoja gan kā ordeņa locekļu mājoklis, mantu un preču glabātuve un arī kā patvērums briesmu gadījumos. Jādomā, ka viena no 2. stāva telpām apjoma austrumu galā bijusi pils kapela un tai blakus citas telpas, kādas parasti šī laika pilīs ierīkoja – svētku ēdamtelpa un sapulču telpa. Ēkas 2 metrus biezie mūri no dienvidu puses piesedza nelielo pagalmu pils teritorijas ziemeļu galā, kuru savukārt ciešā gredzenā aptvēra 2-stāvu apbūve ar galeriju. Arī gar Konventa nama ziemeļu fasādi bijusi galerija, no kuras varēja nokļūt 2. stāva telpās.

Domājams, 15.gs. nogalē vai 16. gs. sākumā, Konventa namam piebūvēja austrumu galu un paaugstināja par vienu stāvu, uzbūvēja 4 stūra tornīšus un vairākus augšstāvu logus, vairākas šaujamlūkas.

Pils senāko daļu sienu mūrakmeņiem ir kāda dīvainība – to virsma ir saplaisājusi, slāņaina, kā pēc ugunsgrēka. Tam vajadzēja būt milzīgam sārtam, kad nodega visa Dobeles pils senākā apbūve. Mēs pagaidām nezinām, kad tieši un kāpēc tas noticis.

17. gadsimta 2. ceturksnī notika lielas pārmaiņas. Konventa nama ārsienām ir izlauzti vairāki pārsegumi, noārdītas iekšsienas un nedaudzo gotisko logu vietā izlauztas milzīgas ailes. Hercoga Jēkaba māte, Elizabete Magdalēna, Pomerānijas princese, savā pilī ierīkoja jaunu kapelu, kas aizņēma visu vecā Konventa nama pirmā un otrā stāva telpu augstumu. To pārsedza ar apmestām ķieģeļu velvēm, plašajos logos bija vitrāžu stiklojums svina dzīslās, lielu sarkana māla flīžu grīda, grezni rotāti altāris un kancele.

1649. gadā hercogiene nomira un kapela pēc nepilna gadsimta jau bija ar nelietojama, cauru jumtu un brūkošām velvēm.

Turpmākajos gados, spriežot pēc vairākām netiešām pazīmēm, kāds no pils pārvaldniekiem vai īpašniekiem pieņēmis lēmumu negaidīt, līdz ēka lēnām pārvēršas gruvešu kaudzē un, ļoti iespējams, notikusi visu atkārtoti izmantojamo materiālu un lietu mērķtiecīga demontāža. Par to liecina pagājušā gadā veiktā kapelas pagraba atsegšana arheologa klātbūtnē. Ja pamatīgā daudzstāvu ēka būtu iegāzusies pati sevī, t.i., pakāpeniski sabrukusi, pagraba aizbērumā vajadzētu būt lielam daudzumam vitrāžu lausku un svina dzīslu no logiem, grīdas flīzēm, milzīgam daudzumam naglu un vismaz dažiem būvkalumiem, daudz trupējušu koka konstrukciju fragmentiem. Taču šīs prognozes neattaisnojās. Arheologi ar metāldetektoru visas izņemamās un izņemtās gruntis pārmeklēja vairākkārt, bet ieguva vien niecīgu daudzumu no katras minēto priekšmetu grupas. Versija par plānotu demontāžu ir tikai hipotēze, kaut gan būtu visnotaļ ticama pragmātiskajai un saimnieciskajai vācu muižniecības labākās daļas domāšanai.

Kapela pamazām drūp jau vairāk kā divarpus gadsimtus. Ir pāris desmiti grafisku attēlu, kur fiksēta šī kapelas pakāpeniskā izzušana. Neskatoties uz šo nebeidzamo erozijas procesu, Dobeles pils kapelas mūri, salīdzinot ar citām līdzīgām vietām Latvijā, ir nešaubīgi unikāli:

  1. saglabājušies visi 14. gs. celtā un vēlāk papildinātā Konventa nama ārsienu mūri ar augstākajām daļām ap 15 m;
  2. saglabājies liels skaits logu un durvju aiļu no 14. līdz 17. gadsimtam;
  3. saglabājušas būtiskākās ārējā veidola sastāvdaļas vai fragmenti;
  4. nevienās viduslaiku pils drupās Latvijā nav tādos apjomos saglabājusies apmetuma apdare, turklāt vairākās kārtās;
  5. no kapelas interjera apdares saglabājušies velvju kapiteļi un velvju ribojuma daļas, viduslaiku un renesanses laika apmetumi un krāsojumi. senāku interjera daļu fragmenti. Pilsdrupām tas ir ļoti daudz!

Diemžēl laiks nešķiro un visu, kas kapelas drupās ir augstāks par zemi, tuvina tai. Neskatoties uz to, negribas šos mūrus saukt par drupām, jo tas ir kā spriedums, kā pēdējā diagnoze.

2004. gadā saņemtais pasūtījums izstrādāt ideju kapelas mūru konservācijai deva iespēju izšķirties vai nu par tradicionālu mūru konservāciju (mūru kopējā virsmu konservācija ar sekojošas betona javas garozas vai, velēnas nosegu augšā), kas nozīmētu regulārus uzturošās konservācijas darbus, augstas un dārgas sastatņu nomas izmaksas, apskatei nepieejamas mūru augšdaļas, neizbēgami izzūdošas ķieģeļu mūru daļas, kuras var nosargāt tikai jumts vai stabils nosegs ar aerācijas iespējām.

Tāpēc tika piedāvāta ideja par kapelas mūru konservāciju ar starp sienām (nevis virs!) iebūvētu pazeminātu pārsegumu un no ārpuses neredzamu jumtu, zem kura tiktu ierīkotas atbilstoši mūsdienu vajadzībām labiekārtotas telpas, lai dotu šādas iespējas:

  • Dobeles pils iegūtu jaunas, reālas mūsdienu izmantošanas veidus un pilsēta atgūtu savus pirmsākumus „dzīvas” pils veidolā;
  • pilsētai būtu lieliska vieta svinīgiem notikumiem (izglītojoši pasākumi un nodarbības, kamerkoncerti, laulību reģistrācija, novada svinīgie brīži u.c.). Tiesa, ne pārāk lielām cilvēku masām, jo vairāk par 60 cilvēkiem vienlaikus nelielā zāle diez vai ērti uzņems;
  • pilsētas siluets iegūtu izteiksmīgu un simbolisku augstāko punktu;
  • pilsdrupās rastos vieta, kur iepazīt pils vēsturi, pilsētas pirmsākumus, rokas stiepiena tuvumā un bez akmeņu krišanas riska, informatīvi bagāti un izglītojoši iepazīt kapelas ēku, tās būvvēsturi un likteņus, artefaktus;
  • iespēja no jumta terases apskatīt Dobeli no skatpunktiem, kādos atradās kādreizējie pils aizstāvji;
  • ērtu pieeju augšējām mūra daļām apkopes un uzturēšanas vajadzībām;
  • nelielu amfiteātri ziemeļu pagalmā, kur varēs notikt gan koncerti, gan izrādes, norises  un pasākumi īstā „viduslaiku” gaisotnē;
  • dienvidu fasāde kļūs par izcilu viduslaiku arhitektūras fonu lieliem koncertiem un uzvedumiem;
  • retu vietu, kur filmēt un fotografēt viduslaiku sajūtas dažādos gadalaikos un pie dažādām gaismām;
  • kapelas fasāžu nakts apgaismojums būs pilnīgi jauna Dobeles pilsētvides kvalitāte.

Tik izvērstas izmantošanas daudzveidība, protams, idejas pirmmetā netika piedāvāta. Tās radās laika gaitā, gan izstrādājot un detalizējot projektu, gan būvdarbu laikā, rodot iespēju no sastatnēm ieraudzīt un izbaudīt pili visdažādākajos apstākļos.

Varētu domāt, ka līdz ar šādu jauninājumu daudzveidību mainīsies arī pils ārējais izskats, taču tas būtu pretrunā ar sākotnējo un arī tagadējo saglabāšanas ideju. Kapelas koptēls paliks tāds pats kā līdz šim, tikai sakoptāks un dzīvīgāks. Pirmais, ko dobelnieki noteikti ievēros kā atšķirību, būs nelielas silueta izmaiņas kapelas rietumu galā, kur virs tornīša un sienas mūriem radīsies viegls, gaisīgs metāla un metāltekstila pārsegs, lai pasargātu no saules, ūdens un vēja saudzīgi saglabātās ķieģeļu gotikas arkatūras, ailes, šaujamlūkas, kāpnes mūros. Bet virs nosega sliesies puscaurspīdīga, sidrabota smaile ar vējrādi un zelta lodi galā.

Otra, lielāka izmaiņa, būs iestiklotās logu un durvju ailes, arī gaisma pils logos, iestājoties tumsai. Un siltums telpās. Un augstā, mistiskā kapelas lūgšanu telpa ar velvju aprisēm un masīviem koka siju griestiem. Daudz, daudz dažādas gaismas. Un brīnumaina, svinīga vēstures elpa, kas pēc ekspozīcijas autoru ieceres plīvos zem zāles griestiem.

Dobeles pils kapelas vietā netiek veikta zudušās pils restaurācija, lai to ieraudzītu tādu, kāda tā varbūt bijusi. Tā būtu vislielākā kļūda un aplamība, turklāt par lielu naudu. Tas, kas šobrīd tiek nopietni, profesionāli un rūpīgi darīts, ir visu līdz mūsdienām izdzīvojušo daļu un daļiņu rūpīga saglabāšana, konservēšana, nodrošināšana ar mērķi dot iespēju mūsu pēctečiem turpināt ne tikai saglabāt, bet arī pētīt mūsu saglabāto. Šis darbs ir mūsu sabiedrības kultūrvēsturiskās apziņas un attieksmes brieduma apliecinājums.

Dobeles pils kapelas konservācija un pārbūve pārspīlējuma ir unikāls projekts, kam nav līdzīga visā Baltijas jūras reģionā. Tā bija un ir uzdrošināšanās, risks, izaicinājums, jo nekas tamlīdzīgs vēl nav darīts. Katra detaļa, aile, risinājums ir inovācija, individuāla un radoša pieeja, jo nav līdzīgu būvju, kur var kaut ko „nošpikot”.

Turpmākajās esejās par Dobeles pils Kapelas saglabāšanu un atjaunošanu lasītāji tiks īsumā iepazīstināti ar darbu norises gaitu un paveiktajiem darbiem, sekojot līdzi šai lieliskajai atdzimšanai.

Pēteris Blūms
Dobeles pils kapelas konservācijas un pārbūves projekta arhitekts un autoruzraudzības vadītājs
SIA Konvents vadītājs

att

29.06.2019.

Dobeles pils būvprojekta realizācijas galvenie darbi iedalās 7 posmos.

  1. Būvniecības sagatavošanās posms. Esam veikuši būvlaukuma iekārtošanu un pagaidu piebraucamā ceļa izbūvi.
  2. Demontāžas un mūru nostiprināšanas darbi. Sākumā tika novērtēta mūru situācija un ar auto pacēlāju veikta mūru apsekošana un nogruvum bīstamības novēršana darbu zonā un nostiprināšana. Tālāk sekoja sastatņu būvēšana un mūru stiprināšanas un konservācijas darbi. Tika izstrādāts plāns sadalīt kapelu divās zonās. A piebūvē tika nostiprināti mūri un demontētas sastatnes, lai varētu sākt arheoloģijas darbus. Tika uzsākta aizgruvušā pagraba telpu atsegšana.
  3. Mūru konservācijas un restaurācijas darbi. Vispirms pabeidza kapelas mūru iekšpuses stiprināšanu, lai varētu iekšpusē veikt aizgruvušā pagraba telpu atsegšanu. Paralēli iekšpusē notika arheoloģijas darbi, bet ārpusē fasādes mūru konservācijas darbi.
  4. Montāžas darbi. Pēc pagraba atsegšanas uzsākām ārējo komunikāciju izbūvi. Vispirms tika konstatēta esošajos mūros vairākas ailas, kas iepriekš nebija zināmas. Līdz ar to nācās no sākotnējā projekta izmainīt pamatu novietojumu. Pēc pamatu novietojumu izmaiņas tika uzsākta ārējo un iekšējo komunikāciju izbūve. Ar caurduršanās metodi tika izbūvētas ārējas komunikācijas, elektrības pievades, telekomunikācijas, ūdensvads un kanalizācija. Pēc komunikāciju izbūvi sākām iekšsienu izbūvi un R sienas augšdaļas konservācijas konservācijas un restaurācijas darbus. Pašlaik esam šajā posmā, tiek būvēts pagraba pārsegums, pēc kura turpināsies pirmā stāva pārseguma izbūve, kas vienlaicīgi būs arī ēkas jumts. Būvobjektam ir pieslēgts pilsētas ūdensvads. Esam izbūvējuši lietus ūdens kanalizāciju. Tuvākajā laikā tiks pieslēgta patstāvīgā elektrības padeve. Tālākie darbi ir ārsienu loga aiļu uzmērīšana un sagatavošana aizpildījumu izbūvei. Iekšējo inženierkomunikāciju izbūve. Vēdināšanas, apkures, elektroapgādes, vājstrāvu u.c. komunikāciju izbūve.
  5. Apdares darbi. Vēsturisko un jaunizbūvētam interjeram virsmu estētiskā harmonizācija. Iekšējās apdares veikšana. Sienu un griestu apmešana un grīdas betonēšana. Nobeiguma apdares un instalācijas darbi iekštelpās.
  6. Teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbi. Labiekārtošanas, t.sk. celiņu un piebraucamo ceļu darbi projekta teritorijā. Būvlaukuma demontāža, rekultivācija un nobeiguma labiekārtošanas darbi.
  7. Projekta realizācijas nobeiguma darbi. Objekta nodošana ekspluatācijā.

PS “RERE MEISTARI 1”, Būvdarbu vadītājs Bruno Dzalbs

 

04.03.2019.

Kopš pagājušā gada septembra Dobeles pilsdrupās dažādās stadijās ir īstenoti inženiertīklu izbūves darbi, kas tiek veikti Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” (Nr.  5.5.1.0/17/I/002) ietvaros.

No Dobeles sporta halles puses pilsdrupu kapelai ir pievilkts elektrības spēka kabelis. Ūdensvada un kanalizācijas izbūves darbi ir veikti daļēji, jo pilnīgai pabeigšanai ir nepieciešami detalizētāki papildu risinājumi. Visi inženierkomunikāciju darbi tiek veikti ar caurdures metodi, tādā veidā nodrošinot minimālus bojājumus esošajai infrastruktūrai.

Vienlaicīgi kapelas iekšienē tika noslēgti arheoloģiskie darbi. Tiesa, atradumu gaužām maz, jo kapelas pagrabs jau vairākkārt ir ticis pārmeklēts. Par to liecināja arī izpētes vietās sabērtie 20. gs. būvgruži. Arheoloģisko darbu pabeigšana ļāva uzsākt pamatu un starpsienu izbūvi kapelas austrumu daļā.

Janvāra beigās būvlaukumā darbi tika apturēti nepiemēroto laika apstākļu dēļ. Būvnieks PS “RERE Meistari” informēja pašvaldību, ka darbi tiks atsākti līdz vidējā gaisa temperatūra pakāpsies virs +5º C. Beidzoties tehniskajam pārtraukumam, turpināsies inženiertehnisko komunikāciju izbūves darbi, kā arī tiks uzsākta pagraba pārseguma izbūve.

att

 

26.09.2018.

Galvenā būvuzņēmēja “RERE Meistari” pirmais izaicinājums pēc iekārtošanās būvobjektā bija nestabilo akmeņu nostiprināšana mūru augšdaļā, tādā veidā nodrošinot drošus darba apstākļus kapelas iekšienē arheoloģisko zemes darbu veicējiem.

Pēc mūru augšdaļas nostiprināšanas būvuzņēmēja darba fronte pārcēlās uz kapelas ārieni, uzsākot mūru nostiprināšanu un konservāciju kapelas fasādēm.  

Savukārt izveidotajās drošajās darba zonās kapelas iekšienē uzsākās arheoloģiskie zemes darbi arheologa Andra Tomašūna uzraudzībā. Arheoloģisko izrakumu mērķis ir izsmelt no kapelas iekšienes kultūrslāni, kas izveidojies laika gaitā kopš pils pamešanas, tādā veidā atbrīvojot vēsturiskā pagraba telpas.

Šobrīd zeme ir izsmelta pilnā apjomā austrumu piebūves daļā, un praktiski ir pabeigti zemes izsmelšanas darbi kapelas rietumu daļā. Jau tagad ir redzams, ka plānotais pagraba stāvs kapelai tiks izbūvēts, un būs iespējams izbūvēt starpsienas, kā tas ir plānots būvprojektā.

Papildus šī brīža mūru konservācijas darbiem ir plānots uzsākt ārējo inženiertīklu izbūves darbus - būvprojekts paredz nodrošināt kapelas ēkai pieslēgumu pie pilsētas ūdensvada, kanalizācijas un elektrotīkla.

att
att

 

 

 

 

08.06.2018.

Š.g. maijā tika parakstīti būvdarbu, būvuzraudzības, autoruzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības līgumi par Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurāciju un pārbūvi Brīvības ielā 2C, Dobelē. Saskaņā ar konkursa rezultātiem būvdarbus veiks PS “RERE Meistari 1” par kopējo  līgumcenu 1 955 750,07 eiro bez PVN, būvuzraudzību veiks SIA “RS Būvnieks”, autoruzraudzību nodrošinās SIA “Konvents” un arheoloģisko uzraudzību nodrošinās Andris Tomašūns. Projekta ietvaros plānots veikt arheoloģisko izpēti kapelas mūru daļā, konservāciju un jaunas infrastruktūras izbūvi, izveidojot telpas Dobeles Novadpētniecības muzejam. Jaunradītie pakalpojumi bagātinās tūrisma, kultūras un izglītojošo pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinās vidi Livonijas ordeņa pils kompleksa tradicionālās amatniecības un tūrisma mārketinga attīstības centra izveidei Dobelē un Zemgales reģionā.. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2020. gada jūnijam.

att

05.01.2018

2018.gada 2.janvārī Jelgavas pilsētas dome un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza vienošanos par projekta Nr.5.5.1.0./17/I/002 „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” īstenošanu. Trīs Zemgales pašvaldības – Jelgava, Dobele un Bauska - piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, īstenos kopīgu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas projektu.