?!XJautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
X
Jautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

Atver sirdi Zemgalē

Projekts: ''Atver sirdi Zemgalē''

Programma: Izaugsme un nodarbinātība.

Specifiskais atbalsta mērķis 9.2.2. ''Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem"

Vadošais partneris: Zemgales plānošanas reģions

Sadarbības partneri: Zemgales reģiona pašvaldības un institūcijas

Projekta mērķis: palielināt Zemgales reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar  invaliditāti un bērniem

Galvenās aktivitātes:

  1. izvērtēt personas ar invaliditāti un bērnu individuālās vajadzības;
  2. izstrādāt detalizētu plānu Zemgales reģionā, kurā izvērtēti esošie pakalpojumi un noteikti nepieciešamie uzlabojumi to optimālai attīstībai;
  3. izstrādāt priekšlikumus bērnu aprūpes iestāžu pārveidei, lai tajās valdītu ģimeniska vide
  4. sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus personām ar invaliditāti;
  5. apmācīt speciālistus;
  6. izglītot un informēt sabiedrību.

Projekta kopējās izmaksas: 5 580 964 EUR

ESF finansējums: 4 853 010,40 EUR

Dobeles novada pašvaldības finansējums:  projekta partneriem piešķirtais finansējums būs zināms 2016.gada otrajā pusē.

Projekta īstenošanas laiks: 2015.gada 1.decembris - 2022. gada 31.decembris

Projekta vadītāja no sadarbības partnera: Dobeles novada pašvaldības projektu vadītāja Taiga Gribuste

Kontaktinformācija: taiga.gribuste@dobele.lv  tālr.: 63720931; fakss 63722463

 

Jaunumi:

29.04.2020.

Deinstitucionalizācijas procesā paveiktais un aktuālais Zemgales reģionā

Lai izvērtētu, kā kopumā sokas ar deinstitucionalizāciju (DI) Zemgalē, 2020. gada sākumā veikts Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. īstenošanas progresa izvērtējums, kurā apkopota aktuālā informācija par projekta ieviešanas progresu un mūsu sadarbības partneru – Zemgales pašvaldību - sasniegtajiem rezultātiem ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ieviešanā. No 22 Zemgales reģiona pašvaldībām projektā ir iesaistījusies 21 pašvaldība.

Izvērtējumā sniegta aktuālā informācija par mērķgrupu personu skaitu pašvaldībās un projekta ietvaros izvērtēto personu skaitu; aprakstīts, kādi sabiedrībā balstīti pakalpojumi jau ir pieejami pašvaldībās un kādi projekta ietvaros tiks veidoti; atspoguļota pašvaldību savstarpējā komunikācija, kādus pakalpojumus tās gatavas piedāvāt citām pašvaldībām un kādus gatavas pirkt; detalizēti uzskaitīti līdz šim no ESF projekta līdzekļiem Zemgales pašvaldībām kompensētie izdevumi par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu projekta mērķa grupām.

2019. gada beigās Zemgales plānošanas reģionā kopumā dzīvo 2456 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kam sakarā ar tiem ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, no tām 857 personas atrodas ilgstošās valsts sociālās aprūpes institūcijās. Projekta ietvaros veikta izvērtēšana un sastādīti individuāli atbalsta plāni 386 personām ar GRT, tai skaitā 127 personām, kuras dzīvo institūcijās. Ģimenēs dzīvo 1028 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), 392 no viņiem ir izstrādāti atbalsta plāni. Bērnu sociālās aprūpes institūcijās dzīvo 125 bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības.

No 2016. līdz 2019. gadam (ieskaitot) par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu augstākminētajām mērķgrupām Zemgales pašvaldībām kompensēti līdzekļi 546 380 EUR apmērā. Biežāk tikuši izmantoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – tos izmantojuši 165 pakalpojuma saņēmēji, kā arī aprūpes pakalpojums (65 saņēmēji), speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts (40 saņēmēji). Kopā pakalpojumus šobrīd saņem 77 personas ar GRT (aprūpe mājās, speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas un grupu nodarbības, dienas aprūpes centra pakalpojums, grupu dzīvokļa pakalpojums, specializēto darbnīcu pakalpojums un īslaicīgā sociālā aprūpe) un 220 bērni ar FT (“Atelpas brīža” pakalpojums, sociālas rehabilitācijas pakalpojums, aprūpes pakalpojums), kā arī 120 bērnu ar FT vecāki saņem sociālo rehabilitāciju.

Viens no aktīvākajiem finansējuma apguvējiem pakalpojumu sniegšanai līdz šim ir Vecumnieku novads (71 836 EUR), kā arī Bauskas novads (66 190 EUR) un Dobeles novads (41 460 EUR). Savukārt lielajās pilsētās – Jelgavā un Jēkabpilī - ESF līdzekļi apgūti attiecīgi 143 892 EUR un 59 391 EUR apmērā. Pie aktīvākajām pašvaldībām noteikti minams arī Jelgavas novads, kas apguvis 23 056 EUR finansējumu pakalpojumiem un šobrīd jau uzsācis gatavot septiņus klientus ar GRT patstāvīgai dzīvei jaunizveidotajos grupu dzīvokļos.

Apmaksāto pakalpojumu skaits mērķa personām pakāpeniski ir pieaudzis, taču nav sasniegts plānotais skaits, jo pašvaldībās vēl nav izveidoti plānotie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi. Šobrīd vidēji par diviem gadiem ir novirzījusies ERAF finansēto projektu un sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide pašvaldībās. Sākotnēji līdz 2020. gadam iecerēto projektu noslēgums pašlaik tiek plānots 2022. gadā, atsevišķos gadījumos - 2023. gadā.

Deinstitucionalizācijas projekti Latvijā (kopā pieci reģionālie projekti), tai skaitā ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” uzsākti 2015. gadā ar mērķi mazināt mērķgrupu personu skaitu, kas saņem institucionālo aprūpi, un radīt šodienas izpratnei piemērotus, sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GTR, bērniem ar FT un bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Lai izstrādātu un ieviestu pēc iespējas cilvēku vajadzībām pielāgotus sabiedrībā balstītos pakalpojumus, projektā iesaistītas reālas mērķgrupas personas, tām veikts vajadzību izvērtējums un no projekta līdzekļiem tiek apmaksātas sniegto pakalpojumu izmaksas. Šis process tiek īstenots sekojoši: sociālo pakalpojumu piešķir vietējās pašvaldības sociālais dienests un pakalpojumu izmaksas pašvaldībām tiek kompensētas no ESF līdzekļiem.

Projekts Nr. 9.2.2.1./15/I/001 “Atver sirdi Zemgalē” tiek īstenots laika posmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim ar kopējo budžetu 6 778 348 EUR (ESF finansējums sastāda 85%), tai skaitā projektā iesaistītajām Zemgales pašvaldībām pieejamā summa sabiedrībā balstītu pakalpojumu apmaksai ir 4 065 148 EUR.

Vienlaikus Zemgales reģiona pašvaldībām līdz 2022. gada beigām no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei ir pieejami līdzekļi 8 009 125 EUR apmērā.

Uz papildu jautājumiem atbildēs projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkalne, mob. tālrunis 28807929, e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv

Materiālu sagatavoja 
Ilva Kalnāja, 
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikācijas speciāliste

 

06.02.2020.

2020. gada 12. februārī no plkst. 15.00 līdz 18.00, Dobeles pašvaldības ēkas zālē, Brīvības ielā 15 potenciālie audžuvecāki, aizbildņi un adoptētāji un citi interesenti, kuriem​ rūp krīzes situācijās vai bez aprūpes palikušu jauniešu labklājība, tiek aicināti uz sarunu ar psihologu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pusaudžu resursu centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu par pusaudžu garīgo veselību.

Sarunas laikā tiks apskatīti sekojoši jautājumi:

  • Kādas ir biežākās pusaudžu garīgās veselības problēmas? Kas tās izraisa? Kā atpazīt problēmas un traucējumus?
  • Ko darīt, ja pusaudzis neklausa, klaiņo vai uzvedas agresīvi? Kādi praktiski paņēmieni palīdzēs labāk saprasties ar pusaudzi?
  • Kad jāsāk uztraukties par atkarībām?
  • Kādos gadījumos un kur meklēt profesionālu atbalstu?

Dalība pasākumā ir bez maksas aizpildot pieteikumu šeit vai projekta “Atver sirdi Zemgalē” facebook.com lapā @atversirdi, vai arī rakstot pieteikumu uz e-pastu ilva.kalnaja@zpr.gov.lv, norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un būtiskāko jautājumu, uz kuru vēlās saņemt atbildi.

Uz sarunu tiek aicināti Dobeles un apkārtējo novadu iedzīvotāji. Līdzīgi pasākumi norisināsies arī Jēkabpilī, Bauskā un Jelgavā. Pasākumi tiek organizēti projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros - informatīvi, izglītojoši un motivējoši pasākumi ar mērķi atbalstīt un motivēt potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, sniedzot praktisku informāciju.

Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
Projekta “Atver sirdi Zemgalē”
komunikāciju speciāliste
Tālr.: 266814226
E-pasts: ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

 

16.01.2019.

Kā sokas ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu?

Projekts “Atver sirdi Zemgalē” turpinās jau trīs gadus. Kādi projekta laikā sasniegti rezultāti sociālo pakalpojumu sniegšanā?

Lai cilvēki ar invaliditāti nenonāktu ilgstošās aprūpes institūcijās, ir svarīgi, lai viņiem un viņu ģimenes locekļiem būtu pieejama palīdzība un atbalsts tuvu dzīvesvietai savā pašvaldībā. Sabiedrībā balstīti pakalpojumi cilvēkiem ierastā vidē ir tas, ko paredzēts veidot deinstitucionalizācijas (DI) projektos. Pašvaldības šogad uzsāk sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras veidošanu, tomēr daļu pakalpojumu jau uzsākts sniegt. Precīzāk izsakoties, no projekta līdzekļiem tiek apmaksāti mūsu sadarbības partneru - pašvaldību sniegtie pakalpojumi saviem iedzīvotājiem.

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Tā kā sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūru pašvaldības tagad tikai sāk veidot, nopietnas grūtības sagādāja projektā sasniedzamā rezultāta - 43 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, sasniegšana līdz 2018. gada beigām. Šobrīd ar prieku varam paziņot, ka pakalpojumus uzsākušas saņemt 63 personas ar garīga rakstura traucējumiem - Jēkabpils novadā -1, Skrīveru novadā – 1, Jelgavas novadā- 3, Vecumnieku novadā – 4, Aizkraukles novadā – 7, Jēkabpils pilsētā – 8, Bauskas novadā – 11, Dobeles novadā -13, Jelgavas pilsētā – 15 cilvēki. Līdz projekta noslēgumam 2023.gadā, Zemgalē paredzēts sniegt pakalpojumus 328 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem 242 projekta ietvaros veikta individuālā izvērtēšana, 86 paredzēts izvērtēt un sastādīt individuālo izvērtēšanas plānu 2019. gadā.

Projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros sniegtie pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

Pakalpojums

Personu skaits

Dienas aprūpes centra pakalpojums

18

Speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts

17

Atbalsta grupas un grupu nodarbības

13

Aprūpes pakalpojums mājās

12

Specializētās darbnīcas pakalpojums

7

Grupu mājas/dzīvokļa pakalpojums

1

Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums

1

Unikālo personu skaits, kas saņem pakalpojumus

63

Dati uz 31.12.2018.

Piecu reģionālo DI projektu ietvaros sociālos pakalpojumus uzsākuši saņemt 285 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas dzīvo sabiedrībā. Kopumā Latvijā sabiedrībā balstītus pakalpojumus ir uzsākuši saņemt arī 11 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir atstājuši ilgstošās aprūpes iestādi DI projektu laikā.

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Daudz labāk sokas ar pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs. Jāsaka, ka pakalpojumu sniegšana turpinās, 2018. gadā uzsākts sniegt pakalpojumu 107 bērniem.

Iepriekš projektā izvērtētas 297 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības. Atbilstoši papildus piešķirtajam finansējumam Zemgales reģionā 2019. gadā vēl tiks izvērtēti 34 bērni.

Projekta "Atver sirdi Zemgalē" ietvaros sniegtie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm

Pakalpojums

Personu skaits

Sasniegtais % no plānotā skaita

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam

109

36% no plānotā 300

Aprūpes pakalpojums

59

100% no plānotā 59

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei

58

Pēc pieprasījuma, izvērtēto bērnu pārstāvjiem

"Atelpas brīža" pakalpojums

22

50% no plānotā 44

Dienas aprūpes centra pakalpojums

1

3 % no plānotā 37

Unikālo personu skaits - bērni, kas saņēmuši pakalpojumus

154

46,5% no plānotā 331

Unikālo personu skaits - bērnu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes, kas saņēmušas pakalpojumus

58

Pēc pieprasījuma, izvērtēto bērnu pārstāvjiem

Dati uz 31.12.2018.

Līdz 2018. gada beigām Latvijā reģionālo DI projektu ietvaros kopā pakalpojumus sākuši saņemt 650 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs un 193 šo bērnu vecāki vai audžuvecāki.

Projekta vadītāja Dace Strautkalne vērtē sasniegto: “Ņemot vērā, ka pakalpojumu klāsts šobrīd ir ierobežots, sasniegtos rezultātus vērtējam ļoti pozitīvi. Pašvaldības aktīvi strādā, lai dotu iespējas cilvēkiem izmantot tos pakalpojumus, kas šobrīd ir pieejami.”

 

18.06.2018.

Šajā gadā ir stājušies spēkā nelieli papildinājumi Ministru kabineta noteikumos pie pakalpojumu saņemšanas kārtības bērniem funkcionāliem traucējumiem (turpmāk tekstā - FT).

 Tas nozīmē, ka bērniem ar FT būs pieejami sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi vai nu 4 dažādi pakalpojumi katrs 10 reizes, vai mazāks pakalpojumu skaits ar lielāku nodarbību skaitu, kopā nepārsniedzot 40 pakalpojuma sniegšanas reizes, piem., reitterapija- 20 reizes un mūzikas terapija-20 reizes.  Var arī saņemt vienu pakalpojumu 40 reizes. Bērnu likumiskie pārstāvji var saņemt 2 sociālās rehabilitācijas pakalpojumus - kopā 20 reizes. Tie ir psihologa, rehabitologa un fizioterapijas pakalpojumi Tāpat tagad vecākiem tagad ir iespēja izvēlēties konkrētu ārstu pakalpojumu saņemšanai, galvenais nosacījums, lai izvēlētais speciālists būtu reģistrēts Sociālo pakalpojumu vai Medicīnisko pakalpojumu reģistrā.  Uzsākta reitterapijas pakalpojuma sniegšana 5 bērniem un mūzikas terapija-2 bērniem. Jāņem vērā, ka pakalpojumi nevar būt sniegti vienlaicīgi. Ja bērns jau saņem tādu pašu valsts apmaksāto pakalpojumu, lai izvairītos no dubultfinansējuma, vispirms ir jāizmanto valsts apmaksātais pakalpojums.

Maijā- jūnijā uzsākta Aprūpes pakalpojuma saņemšana divu ģimeņu bērniem.

Ar šā gada maiju noslēgts līgums ar biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, tā ietvaros šogad 5 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk- personas ar GRT) 48 dienas varēs gūt iemaņas kokapstrādē, apmeklējot specializētās darbnīcas.

Plānota aktīva citu sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana bērniem ar FT.

Pēc jaunākās informācijas no Labklājības ministrijas, projektu iesniegšana   Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai ir plānota līdz 2019.gada 30.jūnijam.

 

15.01.2018.

Atskatoties uz 2017.gadā projektā paveikto mūsu novadā, varam secināt, ka pakalpojumu sniegšanas process bērniem ar invaliditāti tikai uzņem apgriezienus. Sociālā dienesta darbinieks ciešā sadarbībā ar bērnu likumiskiem pārstāvjiem izskatīja atbalsta plānos ieteikto pakalpojumu klāstu, lielākā daļa vecāku jau ir izvēlējušies pakalpojumus sev un saviem bērniem un iesniegušas iesniegumus dienestā 2017.gadā 2 ģimenes, kam bērni sasniedza 18.gadu slieksni,  saņēma pakalpojumus pilnībā. Kopā novadā izvērtēti 25 bērni.

 Viena daļa vecāku izgāja bezmaksas konsultācijas pie speciālistiem rehabilitācijas centrā “Poga”, lai saņemtu speciālistu viedokli par G-EO system  un TheraSuit fizioterapijas kursa piemērotību bērnam.

Neviens no vecākiem nav pieteicies uz Aprūpes pakalpojuma un “Atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanu. Atgādinām, ka tos var saņemt arī tie bērni, kas vēl netika izvērtēti projekta ietvaros.

Personām ar garīga rakstura traucējumiem sabiedrībā balstīti pakalpojumi vēl netika sniegti, jo paredzēta virkne precizējumu Ministru kabineta noteikumos, izmaiņas  skars arī bērnu ar īpašām vajadzībām pakalpojumu saņemšanas kārtību.

Bez tam plānots, ka tiks veikta papildus bērnu un pieaugušo izvērtēšana.

Finiša taisnē iegājusi izstrādātā „Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017. -2020. gadam” (DI plāns) izstrāde. Ar Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes 2018. gada 29. marta lēmumu Nr. 10e ir apstiprināta DI plāna gala redakcija un plāns nodots izskatīšanai un saskaņošanai Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomei. DI plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments un kalpos par pamatu jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidei mērķa grupām. Pēc DI plāna galīgās apstiprināšanas mūsu pašvaldība varēs uzsākt ERAF finansējuma apguvi sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei, proti-dienas aprūpes centra personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, grupu dzīvokļu  izveide Ādama ielā 2, dienas centra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem izveide Skolas ielā 11, specializēto darbnīcu pakalpojuma izveide  Ādama ielā bijušajā tehnisko palīglīdzekļu centrā. Plānota arī ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem Lejasstrazdu “Namiņā”, kur pašvaldība plāno ieguldīt savus līdzekļus.

 

03.10.2016.

Projekts “Atver sirdi Zemgalē” aicina vecākus pieteikt sociālajai rehabilitācijai bērnus, kam noteikta invaliditāte

KAD? Pieteikšanās turpināsies līdz šī gada 31. oktobrim. Tas nozīmē – vairs nav atlicis daudz laika!

KĀPĒC? Pieteikties nepieciešams, lai bērni, kam noteikta invaliditāte, varētu saņemt sev nepieciešamo sociālo rehabilitāciju. (Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz bērnam sadzīvot ar veselības traucējumiem, tikt galā ar ikdienu un mācīties dzīvot sabiedrībā. Sociālo rehabilitāciju veic tādi speciālisti kā, piemēram, psihologs, logopēds, reitterapeits, hidroterapeits.) Ne mazāk būtisks ir fakts, ka pakalpojumus saņems arī bērnu vecāki, turklāt – pilnīgi bez maksas!

CIK DAUDZ? Kopumā katram bērnam no 2017. līdz 2022. gadam paredzēta iespēja apmeklēt līdz pat četrus dažādus speciālistus (piemēram, psihologu, logopēdu, reitterapeitu, hidroterapeitu vai jelkādu citu speciālistu, kas viņam nepieciešams); katru – līdz desmit reizēm. Savukārt bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes šajā laikā bez maksas varēs apmeklēt līdz diviem dažādiem speciālistiem – psihologu, rehabilitologu, fizioterapeitu vai izglītojošas atbalsta grupas; katru – līdz desmit reizēm.

KUR? Šo iespēju var izmantot visi vecāki, kas dzīvo Zemgales plānošanas reģionā (izņemot Jaunjelgavas novadu).

KĀ? Lai pieteiktos, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Ja rodas jelkāda veida neskaidrības (tostarp gadījumos, kad sociālie darbinieki jums nespēj sniegt visu informāciju, kas jūs interesē), droši zvaniet vai rakstiet projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītājai Dacei Strautkalnei, e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv, tālrunis: 63021250, 28807929.

Vairāk informācijas šeit>

 

03.03.2016.

Interese par projekta īstenošanas norisi, sasniedzamiem rezultātiem un rezultātu uzturēšanu ir ļoti liela un jautājumu daudz. Tā iemesla dēļ projekta īstenotājs Zemgales plānošanas reģions pastāvīgi rīko informatīvus seminārus, kur tiek aicināti sociālā darba veicēji pašvaldībās, pašvaldību izpildvaras pārstāvji, mediķi - visi, kas tieši vai netieši iesaistīti uzsāktajā deinstitucionalizācijas procesā.

Kas ir deinstitucionalizācija (DI)?

Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz nepieciešamo atbalstu cilvēkiem ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt. Tās mērķis - nodrošināt iespēju dzīvot savās mājās vai ģimeniskā vidē. Galvenās DI mērķa grupas ir trīs: visi bērni, kas mitinās iestādēs, bērni ar funkcionālajiem traucējumiem, kas aug ģimenēs, un pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem.

Šā gada 23. februārī Jelgavā notika sanāksme, kurā bērnu aprūpes iestāžu speciālistiem tika skaidrots, kā notiks bērnu spēju izvērtēšana, kādi speciālisti tiks iesaistīti šajā procesā (sociālais darbinieks, speciālais pedagogs, neirologs, logopēds, fizioterapeits, klīniskais psihologs un ergoterapeits) ar mērķi izstrādāt individuālo atbalsta plānu un nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību institūcijās. Bērnu izvērtēšana notiks laika periodā no aprīļa līdz novembrim, ( ar zemāku intensitāti vasaras sezona).

10. martā Dobeles novada pašvaldība rīkoja tikšanos ar pašvaldības un valsts policijas pārstāvjiem, novada praktizējošo psihiatru, bāriņtiesu, nepilngadīgo lietu komisijas un izglītības pārvaldes speciālistiem, kur tika apspriests efektīgas starpinstitūciju sadarbības plāns, tai skaitā DI projekta kontekstā.

30. martā Aizkrauklē plānota visu projekta sadarbības partneru un pašvaldības DI vadības grupu kārtējā ZPR rīkotā sanāksme, kurā piedalīsies LR Labklājības ministrijas speciālisti. Paredzamas plašas diskusijas.

Par cilvēka cienīgu dzīvi
Telpas, no kurām nevari iziet, kad to gribi. Nekādas iespējas izvēlēties, ko šobrīd darīt. Zāles... Daudz zāļu. Kādam nolūkam, neviens paskaidrot negrasās. Ja izdodas parunāties ar kādu, kas klausās, šodien ir veicies.
Tāda ikdiena daudziem šķistu elle. Bet ir cilvēki, kuriem tā ir realitāte, un neviens neprasa, vai viņiem tā patīk. Lai situāciju mainītu, ar ES fondu atbalstu Latvijā sākusies deinstitucionalizācija (DI) - projekts, kas palīdzēs dzīvot ārpus iestādes sienām.

Kam plānots palīdzēt
Projekts attiecas uz trim cilvēku grupām - personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem un jauniešiem, kas mitinās aprūpes iestādēs, un bērniem ar invaliditāti. Kaut arī saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantu Latvijā jau sen bija jānodrošina sabiedrībā balstīti pakalpojumi, joprojām dominē aprūpe dažādās institūcijās. Cilvēkiem ar veselības traucējumiem nav tiesību izvēlēties, kur dzīvot un kā pavadīt laiku; viņi ir mākslīgi izolēti un šķirti no sabiedrības. Savukārt bērni, auguši iestādēs, nezina, ko nozīmē ģimene un ikdienas norises, un reālā dzīve viņus pārsteidz nesagatavotus.
Nepieciešamība pēc pārmaiņām šķiet loģiska, tomēr līdz šim cilvēktiesības Latvijā pastāvējušas vien uz papīra. Tagad beidzot ir gaidāma praktiska reforma, turklāt visā valstī - sadarbojoties ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, to virza Labklājības ministrija.

Biedē garīgi traucējumi
Zemgales plānošanas reģionā DI projekts ar nosaukumu „Atver sirdi Zemgalē" sācies jau pagājušajā gadā, kad, informējot par iecerēto, tā vadītāja Dace Strautkalne tikusies ar visu reģiona pašvaldību pārstāvjiem un aprūpes speciālistiem. Projekts uzņemts ar dalītām emocijām - arī bažām par to, ka DI, integrējot sabiedrībā cilvēkus ar garīgiem traucējumiem, apdraud līdzcilvēku drošību. Kā uzskata Dace Strautkalne, lielākoties pretargumenti balstīti stereotipos, savukārt tie - informācijas trūkumā. „Vai zināt, cik Zemgales reģionā ir cilvēku ar garīgiem traucējumiem?" viņa jautā. „Vairāk nekā desmit tūkstoši, un no tiem vienīgi četri procenti atrodas iestādēs! Tātad - gribam to vai ne - viņi jau diendienā dzīvo mums cieši līdzās; mēs vienkārši viņus nepamanām. Projekta „Atver sirdi Zemgalē" rezultātā tikai 84 cilvēki ar viegliem garīgiem traucējumiem, ja paši to vēlēsies, pametīs iestādes sienas, turklāt katram no viņiem būs gadu ilgs sagatavošanas posms, pēc tam - atbalsts ikdienā."
Diskusijas bijušas veiksmīgas un pirmais projekta solis ir sperts - 19. janvārī sadarbības līgumus parakstījušas teju visas Zemgales reģiona pašvaldības, izņemot Jaunjelgavu. Var sākties nākamais posms - noskaidrot, kas nepieciešams katram no minētajiem cilvēkiem. Tas nozīmē apjomīgu darbu - speciālisti dosies uz valsts aprūpes centriem, lai ikvienam, kas tur mitinās, izstrādātu individuālu aprūpes plānu. Tādi tiks radīti arī cilvēkiem, kas neatrodas iestādēs, bet riskē tur nokļūt atbalsta trūkuma dēļ. Savukārt gada beigās, kad būs noskaidrotas reālās vajadzības, pašvaldībās veidos jaunus pakalpojumus, uzlabos jau esošos vai pirks tos no kaimiņu reģioniem. Aprūpe mājās vai dienas centros, specializētas darbnīcas, grupu dzīvokļi, dažādu speciālistu konsultācijas, sociālo mentoru atbalsts, nodarbības... Tās ir tikai dažas no plānotajām norisēm - tik būtiskas cilvēkiem, kuru pasaule šobrīd nesniedzas tālāk par četrām sienām.

Svarīgs katrs gads
Dzīve uzlabosies arī ģimenēm, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti. Zemgales reģionā vien 375 bērni ar traucējumiem saņems rehabilitācijas, sociālās aprūpes un tā saucamā atelpas brīža pakalpojumu - iespēju bērnu uzticēt speciālistiem, tikmēr pašiem vecākiem atgūstot spēkus. Ja izsniegts VDEĀK atzinums par īpašu kopšanu, atelpas brīža pakalpojums pieejams jau tagad. „Nereti vecāki sevi emocionāli sadedzina, rūpējoties tikai par bērnu," saka Dace Strautkalne. „Projekta ietvaros arī viņi varēs saņemt veselības aprūpes vai psihologa palīdzību, un tas nozīmē, ka ģimenes kļūs stiprākas un stabilākas. Bezmaksas pakalpojumi jūtami atvieglos dzīvi - vismaz uz projekta laiku līdz 2022. gada beigām, bet arī tas ir daudz, jo bērna attīstībā ikviens gads ir svarīgs un neatgūstams."

Ilgas pēc mājām
Dace Strautkalne ir pārliecināta, ka projekta rezultātā būtiski pieaugs arī audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits. Kad DI tika īstenota Bulgārijā, bērnu daudzums institūcijās saruka uz pusi, un astoņas aprūpes iestādes tika slēgtas. „Viens no DI projekta uzdevumiem - mainīt sabiedrības attieksmi pret bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, kā arī motivēt tās ģimenes, kas vēl šaubās - adoptēt vai arī ne," saka Dace Strautkalne. „Stereotipu netrūkst - slikti gēni, iedzimti uzvedības traucējumi... Tomēr, kad radi savu bērniņu, vai tev kāds izsniedz drošības garantu? Mēs tāpat nezinām, vai viņš piedzims vesels, kāds būs viņa raksturs vai inteliģences koeficients. „Jā, bet vismaz savs..." saka cilvēki. Kad adoptē, nav divu domu - viņš kļūst par tavējo, un tu esi piepildījis gan savu, gan pamestā bērniņa sapni."
Šķiet, nebūs pārspīlēti teikt, ka DI projekts īstenos daudzus sapņus. Arī pārdrošākos, kurus citi sauktu vienkārši - par normālu ikdienu.