Vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs, izcilais zinātnieks, latviešu valodas un senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907) ir neparasta personība, kas mūsdienās ir pelnījusi lielāku atpazīstamību.
Ceļojuma veids
Ar auto Ar kājām Ar velosipēdu

Adrese: Dobele

Ieteicams: individuālajiem ceļotājiem un grupām

Maršrutu var iziet ar kājām, izbraukt ar velosipēdu vai auto


Vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs, izcilais zinātnieks, latviešu valodas un senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907) ir neparasta personība, kas mūsdienās ir pelnījusi lielāku atpazīstamību. Visu savu mūžu viņš ir veltījis latviešu valodas, folkloras, vēstures, garīgās un materiālās kultūras pētīšanai, kļūstot par tā laika starptautiski atzītu autoritāti latviešu kultūras lietās.

1. Dobeles luterāņu baznīca. Līdz vāciešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā Dobeles baznīcā darbojās vācu un latviešu draudzes ar saviem mācītājiem. No 1867. gada vācu draudzes mācītāja amatā bija Augusts Bīlenšteins, te nokalpojot gandrīz 40 gadus. 

2. 2007.gadā baznīcas dārzā tika atklāta piemiņas zīme Augustam Bīlenšteinam. Tās autors – arhitekts Jānis Kukša.

3. Vecā vācu mācītājmuiža ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tās apbūve datēta ar 19. gs. sākumu. To veidoja mācītāja dzīvojamā māja ar plašu pagalmu. No 1867. līdz 1905. g. mācītājmuižā dzīvoja un savus daudzos darbus uzrakstīja A. Bīlenšteins.  1905. gada revolūcijas laikā nemiernieki, kurus vadīja Dāvids Beika, izdemolēja 80 gadus vecā mācītāja māju, sadedzināja bibliotēku un arhīvu. A. Bīlenšteins atteicās no mācītāja amata un mūža pēdējos gadus nodzīvoja Jelgavā.

 4. Kad A. Bīlenšteins kļuva par Dobeles vācu draudzes mācītāju, viņa lielākā aizraušanās bija iekārtot dārzu un kopt laukus. Pateicoties viņa apņēmībai un enerģijai, 19.gs. otrajā pusē tika izveidots mācītājmuižas parks. Tolaik tā bija izcila retu augu un koku vāktuve, dēvēta arī par mazo paradīzi. Tās daudzveidība pārsteigusi pat botānikas speciālistus.

5. A. Bīlenšteins apglabāts Dobeles kapsētā. Līdzās viņam apbedīta sieva un meita Marta Bīlenšteina (1861 – 1938), kura daudz palīdzēja savam tēvam gan zinātniskajā darbā, gan prasmīgi vadījusi saimniecību.