Darbības programma: INTERREG Baltijas jūras reģiona programma 2021-2027, prioritāte “Klimatneitrāla sabiedrība”
Projekta mērķis: Nodrošināt pašvaldības ar klimata un enerģētikas plāniem, lai atbalstītu enerģijas kopienu un ražojošo patērētāju izaugsmi, vienlaikus iedvesmojot citus redzēt, kā aktīva iesaistīšanās veicina pāreju uz zaļo enerģiju.
Projekta partneri:
Tartu Regional Energy Agency (EE)
Dobeles novada pašvaldība, Latvija (LV)
Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra (LV)
Rzeszow Regional Development Agency (PL)
Green Net Finland (FI)
Energy Agency Southern Sweden (SE)
Karlskrona municipality (SE)
Tori municipality (EE)
Galvenās aktivitātes:
1. Starptautisku spēju veidošana pasākumu modeļu kataloga un enerģētikas plānu izstrādei.
2. Ekspertu komandas izveide Pasākumu modeļu kataloga izstrādes un enerģētikas plāna izstrādes darba grupai - saules eksperts, vēja eksperts, enerģētikas kopienas eksperts.
3. Pasākumu modeļu kataloga izstrāde enerģētikas plāniem.
4. Pasākumu paraugkatalogs enerģētikas plāniem, koncentrējoties uz patērētājiem un enerģijas kopienām. Risinājumu pilotēšana un novērtēšana.
5. reģionālo vai vietējo enerģētikas un klimata plānu izstrāde un/un papildināšana.
6. jaunu enerģētikas un klimata plānu projekti/pielikumi (5 vienības).
7. Salīdzinošā pārskatīšana un novērtējums par enerģētikas un klimata plāniem.
8. Salīdzinošās pārskatīšanas un novērtēšanas darbību analīze un rezultāti. Risinājumu pārsūtīšana. Nodošanas uzdevumi: prezentāciju kopums kaimiņu reģioniem un pašvaldībām.
9. No plāniem līdz rīcības semināriem.
10. Noslēguma pasākums.
11. Izplatīšanas plāna izstrāde.
Kopējās partneru izmaksas: 1 591 594.51 EUR , t.sk. ERAF – 1 273 275.59 EUR
Dobeles novada pašvaldības finansējums: 116 001.60 EUR (t.sk. PVN)
- ERAF finansējums ir 80 % jeb 92 801,28 EUR.
- pašvaldības līdzfinansējums 20 % jeb 23 200,32 EUR
Projekta īstenošanas laiks: 2024. gada 15. novembris - 2028. gada 31.maijs
Projekta vadītājs: Ilmārs Matvejs
Dobeles novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas
projektu vadītājs
Kontaktinformācija: tālr. mob. +371 28351132; ilmars.matvejs@dobele.lv
****
Dobeles novada pašvaldības pārstāvji iegūst praktisku pieredzi vietējo energoiniciatīvu darbībā, Zviedrijā.
Interreg BJR projekta “Enercracy” ietvaros 2025. gada 22. un 23. oktobrī Karlskronā un Blekingē, Zviedrijā notika projekta partneru sanāksme un mācību vizīte, kuru vadīja Karlskronas pašvaldība.
Šajā mācību vizītē piedalījās arī Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāji Ilmārs Matvejs un Zane Peļna. Apmeklējums sniedza ieskatu par to, kā vietējie dalībnieki sadarbojas, lai paātrinātu pāreju uz enerģiju, izmantojot inovatīvus, iekļaujošus un ilgtspējīgus risinājumus. Piemēri ne tikai parādīja tehnisko atjautību, bet arī uzsvēra Kopienas iesaistīšanās, ilgtermiņa domāšanas un kopīgas atbildības nozīmi noturīgu energosistēmu izveidē.
Karlskronas Saules parks – izaicinājumu pārvēršana iespējās
Vizīte sākās Karlskronas Saules parkā, kur “Affärsverken” biznesa zonas vadītāja “Energy” Anna Hammartorp prezentēja unikālu risinājumu sarežģītam vides izaicinājumam. Objekts, kas ir stipri piesārņots ar dzīvsudrabu un citām bīstamām vielām, nav piemērots celtniecībai vai tradicionālai zemes izmantošanai. Tā vietā, lai atstātu šo teritoriju dīkstāvē, “Affärsverken” izstrādāja metodi saules paneļu uzstādīšanai, netraucējot augsni - novietojot tos uz smagām kastēm, kas atrodas uz virsmas.
Šī pieeja problemātisku vietu pārvērš par atjaunojamās enerģijas ražošanas priekšrocību. Saules parks pieder kooperatīvam ar 400 biedriem, tostarp privātām mājsaimniecībām, mājokļu asociācijām, uzņēmumiem un organizācijām. Dalība ir saistīta ar to, ka uzņēmums Affärsverken ir elektroenerģijas klients, un ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas tiek ieskaitīti tieši elektroenerģijas rēķinā.
Kooperatīvais modelis pazemina līdzdalības slieksni saules enerģijā, īpaši tiem, kuri dzīvo dzīvokļos vai kuriem nav pieejami piemēroti jumti. Tas arī veicina piederības sajūtu un pārredzamību, un tiešie ražošanas dati ir pieejami tiešsaistē. Iniciatīva uzskatāmi parāda, kā tehniskā un sociālā inovācija var iet roku rokā, lai pavērtu jaunas iespējas zaļajai enerģijai.
Blekinge Vindkrafte – vēja enerģija no Tautas puses, tautai
Ramdalā akciju īpašnieks Per-Ola Frisell iepazīstināja ar vēja enerģijas kooperatīvu Blekinge Vindkraft, kuru 2000. gadā dibināja 47 vietējie iedzīvotāji. Kopš tā laika kooperatīvs ir pieaudzis līdz 240 biedriem un ekspluatē trīs vēja ģeneratorus visā Blekingē, kopumā ik gadu saražojot 8,4 GWh elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai saražotu enerģiju vairāk nekā 800 mājsaimniecībām.
Turbīnu izmērs ir no 800 kW līdz 2000 kW, un tās stratēģiski novietotas no Sēlvesborgas rietumos līdz Ramdalai austrumos. Kooperatīvais modelis dod iespēju indivīdiem un uzņēmumiem par saprātīgām izmaksām kļūt par vēja enerģijas ražotājiem, vienlaikus ļaujot arī tiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un saņemt dividendes, kas balstītas uz vēja enerģijas projekta finansiālajiem rādītājiem.
Šis piemērs parāda, kā vietējās īpašumtiesības var demokratizēt enerģijas ražošanu un veicināt spēcīgākas Kopienas saites. Tas arī parāda, ka ilgtermiņa saistības un kopīga atbildība ir būtiski elementi atjaunojamo energoresursu projektu sekmīgā īstenošanā.
Södra Cell Mörrum – rūpnieciskā simbioze un aprites enerģija
Södra Cell Mörrumā enerģētikas koordinatore Daniella Johansson kopā ar kolēģiem iepazīstināja ar uzņēmuma ilgtspējas stratēģiju, kurā integrēta mežsaimniecība, bioenerģija un centralizētā siltumapgāde. Södra Cell ražo celulozi un augsto eļļu no meža izejvielām, kas tiek rafinētas visdažādākajos ikdienā izmantotajos produktos. Daudzi produkti, kas izgatavoti no materiāliem, kuru izcelsme ir papīra fabrikās, piemēram, Södra cell Mörrum, bieži sastopami mājsaimniecībās, bieži vien patērētājiem nezinot par to izcelsmi. Rūpnīcas produkcija ietver:
Papīra masa, ko izmanto salvešpapīram, tējas maisiņiem, brošūrām, koppapīram, etiķetēm, cepamajam papīram, grāmatām, avīzēm un kafijas filtriem.
Celulozes šķīdināšana, ko izmanto tekstilizstrādājumu un higiēnas preču, tostarp apģērbu, celofāna, Wettex audumu, mitro salvešu un krāsvielu ražošanā.
Energoprodukti, piemēram, biodegviela, piemēram, HVO, ko iegūst no augstās eļļas, kas ir celulozes procesa blakusprodukts. Iekārta rada arī lielu atlikušā siltuma daudzumu, ko izmanto, lai saražotu elektroenerģiju, kas ir pietiekama, lai apmierinātu visu rūpnīcas enerģijas pieprasījumu. Siltuma pārpalikumu tālāk izmanto centralizētajai siltumapgādei tuvējā Karlshamnas pilsētā.
Šī materiālu ražošanas un enerģijas reģenerācijas integrācija ir spēcīgs piemērs tam, kā rūpnieciskie procesi var veicināt gan klimata mērķu, gan vietējo energosistēmu sasniegšanu. Tajā arī uzsvērta uz mežiem balstītu rūpniecības nozaru spēja uzņemties galveno lomu pārejā uz aprites un atjaunojamu ekonomiku.
Karlshamnas centralizētās siltumapgādes sistēma ir galvenais rūpnieciskās simbiozes piemērs. Aptuveni 93% siltuma iegūst no Södra Cell atlikušās enerģijas, atlikušo daļu nodrošina citas nozares un Karlshamn Energi pašas iekārtas. Sistēma piegādā apkuri pusei pilsētas mājsaimniecību un lielākajai daļai sabiedrisko ēku, 99% siltuma ir atjaunojami.
Apmeklējums uz vietas ietvēra iepazīšanos ar ražošanas procesu, sākot ar kokmateriālu piegādi un beidzot ar gatavo celulozi, un demonstrēja no meža materiāliem iegūto ilgtspējīgo produktu daudzveidību. Prezentācijā tika uzsvērts resursu efektivitātes nozīmīgums un rūpniecības dalībnieku potenciāls sniegt ieguldījumu vietējās energosistēmās.
“Hällaryd Energy Cooperative” – vietējie risinājumi lauku apkurei
Atpakaļceļa laikā Blekinges apgabala administratīvās valdes klimata un enerģētikas stratēģis Ulfs Hansons prezentēja Hēllaridas enerģētikas kooperatīvu. Hēllarids atradās Karlshamnas pašvaldības lauku daļā un bija pārāk attāls, lai pieslēgtos galvenajai centralizētās siltumapgādes sistēmai. Tā vietā Kopiena izstrādāja savu risinājumu, pamatojoties uz vietējo sadarbību.
Sākotnēji sistēmu darbināja granulu katls, kas kalpoja septiņām pašvaldības ēkām, tostarp vecai skolas bibliotēkai, jaunai skolai, virtuvei un ēdnīcai, vecai pilsētas mājai, veco ļaužu pansionātam un daudzdzīvokļu mājai. Vēlāk sistēma tika pārveidota, jo radās bažas par gaisa kvalitāti. Jaunajā iestatījumā ietilpst:
Centralizēto siltumapgādi nomainīja vairāki zemes avota siltumsūkņi ar kopumā 40 urbumiem;
Skolas un pirmsskolas ēkā uzstādīta jauna siltuma atgūšanas ventilācijas sistēma;
Fotoelektriskā sistēma uzstādīta uz pirmsskolas, 328 kvadrātmetri un maksimālā jauda 74 kilovati.
Šo pasākumu rezultātā enerģijas patēriņš samazinājās par 70%, parādot, ka mazās Kopienas var panākt uzticamu un ilgtspējīgu apkuri, vienlaikus samazinot savas darbības izmaksas. Iniciatīvā arī uzsvērts, cik svarīgi ir pielāgot enerģijas risinājumus vietējiem apstākļiem un iesaistīt procesā ieinteresētās personas.
Ieskati un iedvesma pārejai uz enerģētiku
Pētījuma apmeklējumā Blekingē tika piedāvāti konkrēti piemēri tam, kā var īstenot pāreju uz enerģētiku, izmantojot vietējo iesaisti, tehniskos jauninājumus un sadarbības modeļus. Katra iniciatīva - vai saules enerģijas parks uz piesārņotas zemes, sabiedrībai piederošs vēja parks, rūpnieciskā centralizētā siltumapgādes sistēma vai lauku enerģētikas kooperatīvs - atspoguļo apņemšanos nodrošināt ilgtspējību un dalītu atbildību.
Iniciatīvas, kas ietver cilvēkus enerģētikas nozarē, ir vērstas ne tikai uz ieguldījumu veikšanu, lai gūtu ekonomisku atdevi; tās dod iespēju indivīdiem, veicina sadarbību un stiprina sociālo kohēziju. Kopienas līdzdalība un līdzdalība rada piederības un pārstāvības sajūtu, kas savukārt vairo sabiedrības atbalstu un ilgtermiņa apņemšanos īstenot enerģētikas projektus. Karlskronas un Ramdalas sadarbības modeļi parāda, kā enerģijas ražošanas demokratizācija var nodrošināt taisnīgāku piekļuvi un lielāku pārredzamību, vienlaikus veicinot arī ieinteresēto personu uzticēšanos.
Turklāt risinājumu pielāgošanās spēja, piemēram, pielāgota apkures sistēma Hēllaridā, parāda, kā vietējās zināšanas un uz sabiedrību balstīta lēmumu pieņemšana var nodrošināt efektīvākus un ilgtspējīgākus rezultātus. Šīs iniciatīvas pierāda, ka, aktīvi iesaistot Kopienas, energosistēmas kļūst elastīgākas, iekļaujošākas un reaģē uz reālajām vajadzībām.
Šie piemēri liecina, ka pāreja uz enerģētiku nenozīmē tikai fosilā kurināmā aizstāšanu ar atjaunojamiem energoresursiem. Runa ir arī par īpašumtiesību pārdomāšanu, uzticības veidošanu un tādu sistēmu izveidi, kas ir iekļaujošas, noturīgas un pielāgotas vietējiem apstākļiem. Vizītē tika uzsvērta mācīšanās vērtība vienam no otra un sadarbība pāri nozarēm un robežām, lai veidotu zaļāku nākotni.
Enercracy projekts tiek īstenots ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas finansiālu atbalstu.
Publikācijas avots: https://interreg-baltic.eu/project-posts/enercracy/example-in-action-exploring-local-energy-initiatives-in-blekinge/
Vairāk par projektu lasiet: https://interreg-baltic.eu/project/enercracy/
Publikācija:
2025. gada martā Dobeles novada pašvaldība uzsāka INTERREG BJR programmas projektu Enercracy - Enerģētikas plāni un kopienas enerģētikas demokrātijai - zaļai pārejai (Energy plans and communities towards energy democracy for green transition).
No 15. līdz 16. aprīlim Igaunijas pilsētā Pērnavā notika Enercracy projekta uzsākšanas sapulce, kurā piedalījās astoņu partneru organizāciju un INTERREG BJR programmas pārstāvji.
Pirmajā dienā notika Enercracy projekta oficiālā atklāšana, iepazīšanās ar administratīvajām prasībām un diskusijas par plānotajām projekta aktivitātēm katrā no darba pakām - Pasākumu Kataloga enerģētikas plāniem izstrādi, enerģētikas un klimata plānu izstrādi piecām pašvaldībām, tai skaitā Dobeles novada pašvaldībai, un projekta komunikācijas stratēģiju.
Otrajā dienā projekta partneri apmeklēja Tori pašvaldību, kur iepazinās ar pašvaldības paveikto ēku energoefektivitātes uzlabošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kā arī ar iedzīvotāju iesaistes pasākumiem vides aizsardzībā. Pēc tam sekoja vizīte uz Sopi-Tootsi - lielāko hibrīdparku - saules un vēja parks - Baltijā, kur uzņēmuma “Enefit Green” pārstāvji prezentēja hibrīdparka attīstības plānus, ar to saistīto iedzīvotāju iesaisti un kopienas atbalsta mehānismus. Dienas noslēgumā partneri apmeklēja Pernova izglītības centru, kas vienlaikus ir kopienas centrs un ilgtspējīgu tehnoloģiju izmēģinājumu vieta.
Enercracy projekts tiek īstenots ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas finansiālu atbalstu.
Vairāk par projektu lasiet: https://interreg-baltic.eu/project/enercracy/
19. septembrī aicinām uz vebināru par enerģijas ražošanu pašpatēriņam un energokopienām
Pievienojieties mums tiešsaistes vebinārā, kurā tiks pētīti energokopienu piemēri un enerģijas ražošana pašpatēriņam Baltijas jūras reģionā. Atklājiet, kā saules tehnoloģijas, enerģijas ražošana pašpatēriņam un energokopienas pārveido vietējās enerģijas sistēmas. Mācieties no ekspertiem un iepazīstieties ar izciliem piemēriem, kā arī uzlabojiet savas spējas veidot ilgtspējīgāku un spēcīgāku enerģijas nākotni!
Vebināra darba valoda – angļu.
Vebinārs tiešsaistē 19. septembrī plkst.10.30 pēc Latvijas laika (9.30 pēc Centrāleiropas laika -CET). Reģistrācijas saiti sk. pievienotajā vebināra darba kārtībā.
Vebinārs paredzēts pašvaldību un reģionu speciālistiem, tostarp pilsētvides un enerģētikas plānotājiem, asociācijām, uzņēmumiem un rūpniecības pārstāvjiem, iedzīvotājiem un kopienām, kā arī enerģētikas uzņēmumiem.
