Zaļās ziņas

Katru gadu no iedzīvotājiem tiek saņemti jauni ziņojumi par iespējamām Spānijas kailgliemežu atradnēm. Šobrīd ir apstiprinātas 57 sugas atradnes no 46 vietām.

Preventīvie pasākumi: Kailgliemežu neiekļūšanu mazdārziņā var panākt ar speciālām pret gliemežu sētiņām, kuras apliek ap dobēm, stādiem vai dārzu. Var izmantot arī vara lentes un žodziņus, kā arī elektriskos ganus, lai gliemeži nepiekļūtu augiem. Noteikti jāveic augsnes agrotehniskā apstrāde un dārzam jābūt tīram no nezālēm. Dārzos nevajadzētu veidot komposta kaudzes. Iegādājoties augu stādus, noteikti jāpārbauda, vai puķupodā vai zem tā neatrodas kāds gliemezis vai tā oliņas. Gliemežus var pārvest arī ar augsni.

Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt. Tāpat jāiznīcina gliemežu olas, kas dārzā atrodamas zem dēļiem, malkas un citiem priekšmetiem. Dabiskos biotopos kailgliemežu izplatības un skaita ierobežošana ir praktiski neiespējama. Arī dārzā pilnībā iznīcināt Spānijas kailgliemezi nav iespējams, ja tas ir savairojies un izplatījies blakus esošajās teritorijās. Var vienīgi ierobežot gliemežu skaitu, izmantojot speciāli paštaisītas vai rūpnieciski izgatavotas lamatas, kurās gliemežu pievilināšanai izmanto ēsmu – parasti alu.

Indes (moluskicīdi) gliemežiem bloķē fizioloģiskos procesus, traucējot barošanos, kā rezultātā tie iet bojā. Taču jāņem vērā, ka šīs indes iznīcina visas gliemežu sugas, arī gliemežu un citu kaitēkļu dabiskos ienaidniekus, kā arī ietekmē mājdzīvnieku, mājlopu un arī cilvēka veselību. Indes nedrīkst nonākt ūdenstilpēs.

SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS (ARION VULGARIS)

Sugas morfoloģiskais raksturojums: Pieauguša kailgliemeža ķermeņa garums ir 7-14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni. Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez pēdas rieviņām. Gļotas uz pēdas pārsvarā ir bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši. Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, bet pieaugušie kailgliemeži ir vienkrāsaini.

Spānijas kailgliemezis

Ievešanas ceļi: Spānijas kailgliemezis Latvijā ir nonācis galvenokārt ar dekoratīvo augu stādiem, tāpēc stādu izplatīšana ir lielākais risks šīs gliemežu sugas tālākajā ekspansijā. Šobrīd Latvijā Spānijas kailgliemezis ir konstatēts vairākās stādaudzētavās un stādu tirdzniecības vietās, no kurienes tas tiek izplatīts jau ar Latvijā audzēto augu materiālu. Tie izplatās dabiski, bet ir zinātniski pierādīts, ka Spānijas kailgliemezis divu stundu laikā ir spējīgs pievarēt 7 metrus, arī palieņu zālājos.

Vairošanās un dzīves cikls: Dzīvo vienu gadu. Pieaugušie īpatņi rudenī, pēc olu izdēšanas, iet bojā. Taču ir bijuši gadījumi, kad tie izdzīvo līdz pavasarim . Kailgliemeži visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim. Viena dējuma olas ir izvietotas vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu. Vidēji vienā reizē gliemeži izdēj līdz pat 67 olām. Olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs. Olas attīstās 3,5–5 nedēļas. Lielākā daļa kailgliemežu no olām izšķiļas līdz ziemai. Nepieaugušie gliemeži pārziemo augsnē slieku izraktajās ejās, zemsedzē vai komposta kaudzēs. Pavasarī, gaisa temperatūrai paaugstinoties, gliemeži kļūst aktīvāki un intensīvi sāk baroties. Tie barojas un strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, jo īpatņiem īsā laika periodā ir jāsasniedz dzimumbriedums un jāatstāj pēc iespējas vairāk pēcnācēju.

Dabiskie ienaidnieki: Pastāv uzskats, ka Spānijas kailgliemezim nav daudz dabisko ienaidnieku. Ar kailgliemežiem barojas eži, kurmji, daži peļveidīgie grauzēji, krauķi, kovārņi, melnie meža strazdi, dažas kaijveidīgo sugas, vardes, krupji, ķirzakas, čūskas, āpši.

Ekonomiskā un sociālā ietekme: Spānijas kailgliemezis ir polifāgs un barojas ar ļoti daudziem augiem, tajā skaitā ar daudziem kultūraugiem. Tādā veidā šie augi tiek sabojāti vai apēsti. Piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā šie kailgliemeži rada zaudējumus zemeņu audzētājiem, iznīcinot vairāk nekā 50% ražas.

Papildu informācija

Vija Vika

Vides pārvaldības speciāliste - Brīvības 15, Dobele
vija.vika [at] dobele.lv