Šogad Dobeles pilsēta atzīmē savu 770 jubileju un tam par godu tiek organizēts festivāls “SĀC VASARU TE!”, kas norisināsies no 6. līdz 9. jūnijam. Četru dienu garumā gaidāmi vairāk nekā 30 notikumi, kas viscaur iezīmēs dzimšanas dienas vadmotīvus. Par festivāla simbolu izvēlēts unikāls, Dobeles teritorijā atrasts 12. gadsimta paralēlskaldņu lejamveidnes attēls, kas simbolizē svētkus saulainākajā pilsētā Latvijā.
Uzsākot jubilejas gadu, aicina iesūtīt sveicienus Dobelei
Kā stāsta Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes projektu vadītāja Sandra Safranoviča: ”Festivāla apmeklētāji jau no marta mēneša tiek aicināti piedalīties dažādās jubilejas akcijās. Kā viena no tām “770 DAUDZ LAIMES Dobelei”, kurā aicinām gan vietējos – dobelniekus, gan draugus un viesus no citām pilsētām, iesūtīt savus video sveicienus ar vēlējumu pilsētai tās apaļajā jubilejā. Mūsu kvēlākā dzimšanas dienas vēlēšanās jeb akcijas mērķis ir sasniegt 770 vēlējumus, kuri svētku laikā, pie Lielās skatuves, LED ekrānos rādīsies 770 sveicēju sejās un balsīs. Protams, jubilejā neiztikt arī bez svētku kūkas un dāvanām, tas viss un vēl vairāk Jūs sagaida Dobeles jubilejā.”
Festivāla grafisko elementu iedvesmas avots - unikāls ornaments
Kā galvenais pilsētas svētku identitātes elements uz nozīmīgo 770 gadu jubileju šogad tiek izmantots unikāls atradums - 12. gadsimta akmens paralēlskaldņu lejamveidne,” stāsta Dobeles novada pašvaldības Būvvaldes vides dizainere Liene Laurinoviča. “Tā tika ņemta par pamatu grafiskajam rakstam, kurā krustveida formā izvietotas stilizētas apļa līnijas, kas izriet no centrālā apļa ar paralēlu svītriņu grupām. Visa centrā ir cilvēks, ko simbolizē lielākais aplis vidū, un tam apkārt esošā daba ar šīm četrām saulītēm jeb gadalaikiem, kas ir mazāki apļi. Šī simbola kopējais veidols sasaucas ar mūsu vietzīmi ceriņu četru ziedu lapiņu, kā arī uz šī gada svētku četru dienu programmu,” stāsta vides dizainere Liene Laurinoviča.
Grafiskie elementi ar plašu vēsturisko nozīmi
Pirmo reizi Dobeles vārds rakstītos avotos minēts 1254. gadā, kad starp Livonijas ordeni, Rīgas arhibīskapu un arhibīskapijas domkapitulu tika noslēgts Zemgales dalīšanas akts. Pētot tā laika notikumus, tiek atklāts, ka aptuveni tad tika izmantota lejamveidne alvas piekariņu atliešanai. Dobeles novada muzeja speciāliste Undīne Krūze akcentē izmantotā elementa vēsturisko nozīmi: “Identitātē izmantotais ornaments ņemts no Dobeles pilskalnā, 2020. gadā, Andra Tomašūna vadītajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās, ar 12.-13. gadsimtu datētās zemgaļu lejamveidnes. Lejamveidne bijusi paredzēta alvas piekariņa atliešanai. Arheoloģe Dagnija Svarāne ornamentu raksturojusi kā unikālu, jo līdzīgs ornaments Baltijā lejamveidnēs nekur citur neparādās. Tāpēc varam lepoties ar unikālu, tikai Dobelei piederīgu piecu saulīšu rombveida ornamentu. Ja Dobele mūsdienās lepojas ar saulainākās Latvijas pilsētas godu, tad redzam, ka saulīšu simbolika mums bijusi aktuāla arī 12. un 13. gadsimtā.”
Festivāla programma un centrālie mūziķi tiks izziņoti, tuvojoties festivāla norises laikam.
Informāciju sagatavoja Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto no Dobeles novada pašvaldības arhīva