Dobeles novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”, visu diennakti sniedzot stacionāro neatliekamo medicīnisko palīdzību un pacientu observāciju uzņemšanas nodaļā, kā arī sekundāro ambulatoro medicīnisko palīdzību, 2024. gadā strādāja ar 8,16 miljonu eiro apgrozījumu, apkalpojot, kopumā, 47109 pacientus. No tiem neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā apkalpoti 6897 pacienti, no kuriem 1654 pacienti slimnīcā nogādāti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādi. Diennakts stacionārā ārstēti 1941 pacienti, no tiem 1135, jeb 58% – slimnīcā bija nogādāti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādi.
Dobeles slimnīca ir arī darba vieta vairāk nekā 260 darbiniekiem, tostarp, daudziem novada iedzīvotājiem.
Šogad Veselības ministrija uzsākusi vērienīgu slimnīcu tīkla reorganizāciju, kas balstīta uz Valsts kontroles revīzijas secinājumiem. Par reformas gaitu jau diskutējuši Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un veselības ministrs Hosams Abu Meri, uzsverot nepieciešamību pēc aktīva dialoga starp iesaistītajām pusēm.
Reformas mērķis – padarīt veselības aprūpi efektīvāku, kvalitatīvāku visā valstī. Taču kādi ir šobrīd galvenie izaicinājumi un problēmas gan Dobeles slimnīcā, gan valstī kopumā – par to stāsta SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” valdes priekšsēdētājs, ārsts traumatologs ortopēds Leons Zariņš, kurš iestādi vada kopš 2020. gada oktobra.
Jūs vadāt slimnīcu piecus gadus. Kas ir paveikts šajā laikā?
L. Zariņš: Pēdējo piecu gadu laikā esam panākuši būtisku progresu trīs galvenajās jomās – infrastruktūrā, darba organizācijā un medicīnas procesos. Šie uzlabojumi optimizē darbu, palielina efektivitāti un uzlabo pacientu aprūpes kvalitāti.
Pēdējos trīs gados ieviešam elektronisko ordināciju sistēmu, kas ļauj ārstiem tiešsaistē nozīmēt medikamentus un izmeklējumus. Šī sistēma tika izstrādāta no jauna mūsu slimnīcai, iesaistoties slimnīcas administrācijai un ārstiem. Tika ieguldīts ievērojams darbs, lai to realizētu. Visi dati – izmeklējumu rezultāti, nosūtījumi, operāciju apraksti un slimības vēstures ieraksti – tiek veikti digitāli. Tā ir mūsu pašu iniciatīva, nevis valsts noteikta kārtība, un šobrīd tā integrēta ikdienas darbā. Sistēma nodrošina precīzāku datu uzskaiti, caurskatāmību, samazina kļūdu risku.
Pakāpeniski sistēma tiek sasaistīta ar grāmatvedības programmu un slimnīcas aptieku, lai uzlabotu pacientu izdevumu kontroli un pilnīgāk pārvaldītu ārstēšanā izlietotos medikamentus.
Pēc COVID-19 pandēmijas ieviesām personāla rotāciju starp nodaļām, kas ļauj efektīvāk izmantot cilvēkresursus un veicina izpratni par citās struktūrvienībās veikto darbu. Slimnīcā strādā apmēram 260 darbinieku, un šie pasākumi ievērojami uzlabo darba organizāciju.
Būtiski modernizēta infrastruktūra – izremontēta internā nodaļa un rehabilitācijas nodaļa, tiek remontēta ambulatorā nodaļa, ir izstrādāts projekts slimnīcas apkārtnes labiekārtošanai un veco, neizmantoto ēku nojaukšanai, pabeigšanas etapā ir jaunu elektro un skābekļa pievadu izbūve. Pārdots infekciju slimību korpuss un katlumāja, veikta slimnīcas siltummezglu izbūve, ierīkots pieslēgums pilsētas centralizētai siltumapgādei un ūdens apgādei. Iegādāts jauns dīzeļģenerators un tas nodrošina visas slimnīcas elektroapgādi līdz 72 stundām. Atbrīvots pagrabs patvertnes ierīkošanai, demontētas vecās ventilācijas iekārtas, izbūvēta slimnīcas ēkās jauna, prasībām atbilstoša ugunsdrošības sistēma. Izveidota tehnisko darbinieku brigāde ēku un teritorijas apsaimniekošanai, iegādāti tam nepieciešamie instrumenti un tehnika. Tiek izstrādāts projekts uzņemšanas nodaļas atjaunošanai.
Pakāpeniski tiek atjaunotas medicīniskās iekārtas: rentgendiagnostikas aparāts, digitalizēta mammogrāfijas iekārta un tās dati tiek apstrādāti paralēli ārstu darbam ar mākslīgā intelekta programmu, nomainīta ultrasonogrāfijas iekārta, iegādāti jauni narkozi nodrošinoši aparāti un pacientu monitori, iegādāta jauna iekārta laparaskopiski veicamām operācijām, endoskopijas iekārta, renovēta un aprīkota ar modernu aparatūru sterilizācijas nodaļa, uzņemšanas nodaļai iegādāti laboratorisku izmeklējumu veikšanai aparāti, laboratorijai iegādāts pilnas asins analīzes veikšanai analizators, kā arī, iegādātas iekārtas mirušu cilvēku uzglabāšanai. Pārtikas blokā tika izremontētas vairākas telpas un iegādāta jauna cepeškrāsns, 2 ledusskapji, saldētava u.c. modernizētas ierīces, ieviesta ēdināšanas aprēķināšanas programma ar monitoru virtuvē digitālai ēdienkartei.
Šie projekti prasa papildu ieguldījumus, taču tie nodrošina ilgtermiņa attīstību un kvalitatīvus pakalpojumus. Uzņemšanas nodaļā pašlaik ir nodrošināta sešu ārstu speciālistu pieejamība – internists, ķirurgs, ginekologs, pediatrs, anesteziologs un radiologs. Izmantojot mūsu Slimnīcā pieejamo diagnostiku, šie speciālisti vispusēji var izvērtēt pacienta stāvokli, pieņemt izsvērtu lēmumu par turpmākās medicīniskās palīdzības nepieciešamību un uzsākt pacienta ārstēšanu. Reformu rezultātā plānots atstāt tikai terapeitu. Ņemot vērā to, ka gandrīz puse no pacientu skaita, kuri bija griezušies uzņemšanas nodaļā un rezultātā nonākuši stacionārā, nebija izmantojuši NMP, tātad nezināja kāda speciālista palīdzība viņiem būs nepieciešama, atnākot uz šādu uzņemšanu, diemžēl, var saņemt rekomendāciju meklēt palīdzību citā pilsētā. Atstājot uzņemšanas nodaļā tikai terapeitu tiks būtiski ietekmēta pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.
Jūs jau pieskarāties reformām. Kā tās varētu ietekmēt Dobeles slimnīcas nākotni un attīstību?
L. Zariņš: Daudz kas būs atkarīgs no Veselības ministrijas iecerētajām reformām - slimnīcu tīkla reorganizācijā.
Valstiski plānots, ka galvenie pakalpojumi tiks koncentrēti valstspilsētās, bet lokālajās slimnīcās, kādas ir paredzētas ārpus valstpilsētām, varētu palikt tikai terapijas nodaļas un aprūpes gultas. Tas ierobežotu speciālistu pieejamību un apgrūtinātu pacientu piekļuvi gan neatliekamajai, gan plānveida palīdzībai.
Plānotās reformas rada nenoteiktību gan pacientiem, gan personālam, un tas ietekmē gan attīstības plānus, gan darbinieku noturēšanu un motivāciju. Turklāt biežās izmaiņas valsts finansējumā un nosacījumos traucē ilgtermiņa plānošanu. Bez stabilas valsts politikas un finansējuma iestāde nevar pilnvērtīgi attīstīt pakalpojumus vai investēt infrastruktūrā.
Kā tiek risināts personāla jautājums un jauno speciālistu piesaiste?
L. Zariņš: Pašlaik lielākais izaicinājums ir nenoteiktība par neatliekamās palīdzības apjomu nākotnē. Ja valsts noteiks, ka lokālajās slimnīcās paliks tikai terapijas nodaļas, tas būtiski mainīs situāciju gan iestādēm, gan pacientiem.
Es uzskatu, ka Dobelē jāsaglabā pakalpojumi noteikti pamat specialitātēs, tāpēc mēs sadarbojamies ar augstskolām un mums ir darba līgumi ar 8 ārstiem rezidentiem. Katrai slimnīcai valstiski ir noteikts gadā iespējamais rezidentu skaits, tas ir robežās no 0-2/gadā. Sākot ar trešo rezidentūras gadu, ārsti drīkst strādāt slimnīcās, no kuras deleģēti. Visi mūsu slimnīcas rezidenti, no trešā kursa, jau strādā pie mums. Aktīvi tiek piesaistīti arī ārsti un vidējais personāls, piemēram, 2024.gadā nodibinātas darba attiecības ar 5 ārstiem, 2 rezidentiem, 3 vidējā personāla speciālistiem. 2025.gadā ar 5 ārstiem, 3 rezidentiem un 5 vidējā ārstniecības personāla speciālistiem. Piemēram, šogad uzsāktā sadarbība ar diviem ārstiem ķirurgiem, paplašinājusi laparaskopisko operāciju veidus un skaitu. Es kā ārsts traumatologs ortopēds, kopš 2021.gada veicu lielo locītavu, gūžu un ceļu, endoprotezēšanas operācijas. 2025.gadā noslēgts līgums ar firmu SIA “Gremošanas slimību centrs “Gastro”” par endoskopijas procedūru nodrošināšanu. Tika rīkots informatīvs seminārs mūsu slimnīcā ģimenes ārstiem un slimnīcas personālam, par “Gastro” iespējām veikt diagnostiskās un ārstnieciskās endoskopiskās procedūras. Tas uzlabo mūsu novada, arī citu novadu, iedzīvotājiem pieejamību šāda veida procedūrām.
Nodaļu likvidācija ierobežos ģimenes ārstu un speciālistu iespējas nosūtīt pacientus uz stacionāru, kas radīs papildu nedrošību. Piemēram, ja cilvēks gūst traumu un nepieciešama steidzama palīdzība, var gadīties, ka konkrētajā brīdī nav pieejams piemērots speciālists. Viena negatīva pieredze var mazināt pacienta uzticību gan konkrētajai slimnīcai, gan visai veselības aprūpes sistēmai.
Es nepiekrītu reformai, kas paredz pakalpojumu centralizāciju tikai valstspilsētās. Arī reģionos jānodrošina pilnvērtīga pacientu aprūpe ar pietiekamu personālu. Jau šobrīd daudzi mediķi strādā vairākās vietās, kas rada stresu, nenoteiktību un lojalitātes problēmas, līdz ar to var ietekmēties darba kvalitāte.
Pandēmijas laikā mēs spējām nodrošināt palīdzību pat kritiskos apstākļos, kad mūsu slimnīcā notika internās nodaļas un rehabilitācijas nodaļas pārbūve, valstī kopumā trūka gultu vietas slimnīcās. Šādas krīzes, diemžēl, var atkārtoties, tādēļ cilvēkresursi un infrastruktūra ir kritiski svarīgi.
Bez skaidras valsts politikas un stabila finansējuma veselības aprūpes iestāžu attīstība kļūst sarežģīta. Mūsu spējas noturēt personālu, piesaistīt jaunos speciālistus un attīstīt infrastruktūru ir tieši atkarīgas no valsts lēmumiem. Vietējā līmenī mēs darām visu iespējamo – apmācām, motivējam, analizējam klīniskos procesus un meklējam risinājumus, lai saglabātu augstu aprūpes kvalitāti.
Kāds ir Jūsu viedoklis par sociālajos tīklos izskanošo kritiku par slimnīcu, tās vadību un attīstību?
L. Zariņš: Slimnīcas attīstība nav pilnībā atkarīga tikai no mums – to lielā mērā nosaka valsts redzējums un pieņemtie lēmumi. Par mūsu paveikto un plāniem jau runājām, taču svarīgi ir saprast arī sabiedrības viedokļa veidošanās procesu. Protams, sabiedrībai ir tiesības paust savu viedokli – tā ir neatņemama demokrātiskas sistēmas sastāvdaļa.
Es gan pats neizmantoju sociālos tīklus, taču redzu, ka sabiedrība bieži tiek ietekmēta noteiktā virzienā. Mani visvairāk uztrauc divas lietas:
Pirmkārt, negatīvi vēstījumi rada cilvēkos neticību un nedrošību. Ja cilvēks nejūtas droši, viņš var izvairīties no došanās uz slimnīcu, pat ja palīdzība ir nepieciešama.
Otrkārt, tas ir patiesības jautājums – kā sabiedrībai tiek pasniegta informācija un vai tā ir objektīva. Kad cilvēki tiek pakļauti stresam, viņu spēja kritiski un līdzsvaroti uztvert informāciju samazinās.
Ir nepieciešama viedokļu daudzveidība un atklāta diskusija, taču vienlaikus ir svarīgi uzlabot komunikāciju, sabiedrības informētību un uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai. Tas palīdz ne tikai pacientiem justies drošāk, bet arī mediķiem strādāt ar lielāku pārliecību, efektivitāti un atbildību.
Noslēgumā, ko vēl Jūs vēlētos pateikt Dobeles novada iedzīvotājiem?
L. Zariņš: Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi ikvienam pacientam. Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs turpināsim attīstīt to, kas gadu gaitā izveidots, un nodrošināsim, lai Dobeles slimnīca arī turpmāk būtu droša un uzticama vieta gan pacientiem, gan mediķiem.
Vissvarīgākais ir cilvēks – gan pacients, gan mediķis. Ja spēsim saglabāt uzticēšanos, atbalstu un sadarbību, varēsim pārvarēt jebkuras reformas vai pārmaiņas.
Mūsu uzdevums ir saglabāt slimnīcas funkcionalitāti, attīstīt infrastruktūru un nodrošināt cilvēkresursus. Tas iespējams tikai ciešā sadarbībā ar valsti, pašvaldību un sabiedrību.
Mēs esam gatavi strādāt kopā, lai veselības aprūpe reģionos paliktu stipra, droša un ilgtspējīga.
Sagatavoja Dobeles pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa. Foto SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca”
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Dobeles novada pašvaldības mājas lapu obligāta.