No pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem izauguši par varenu kustību – XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētkos gatavojas piedalīties ap 40 000 dalībnieku. Svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā un vairāk nekā 100 ārvalstīs. “Dobeles novada svētkos plāno piedalīties aptuveni 680 dalībnieku no 31 kolektīva, tostarp - pieciem koriem, diviem orķetriem, 15 deju kolektīviem, diviem amatierteātriem, folkloras kopas, tautas mūzikas kapelas, diviem vokālajiem ansambļiem (viens no tiem startē kā mazākumtautību kolektīvs) un trijām Tautas lietišķās mākslas studijām,” informē Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes Amatiermākslas kolektīvu koordinatore Ineta Strazdiņa.
Lielākā daļa dalībnieku no Dobeles novada Rīgā uzturēsies visu nedēļu, no 2. jūlija līdz 9. jūlijam.
Kā stāsta I. Strazdiņa, arī Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) ir šī gada svētku dalībnieki. Vairāku dalībnieču darbi ir izvēlēti Tautas lietišķās mākslas izstādei “Mēs”, kas būs skatāma Rīgā izstāžu zālē (Sporta ielā 2) no 1. jūlija līdz 9. jūlijam.
Tradicionāli (jau no 2003. gada Dziesmu un Deju svētkiem) svētku nedēļā norisinās Tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā, kura dalībnieki ir arī mūsu studiju dalībnieces.
Neatņemama gadatirgus sastāvdaļa ir gan folkloras kopu, tautas teātru, mazākumtautību ansambļu, tautas muzikantu u.c. kolektīvu koncerti Vērmanes dārza estrādē.
Dobeles pilsētas kultūras nama vokālais ansamblis “Die Lustigen” izvirzīts dalībai mazākumtautību koncertā Tautu dienā “Raduma spēks” Vērmanes dārzā, Rīgā. Iespējams, viņus varēs satikt arī koncertā “Saules dziesmu audeklā” 4.jūlijā M.Čehova Rīgas Krievu teātrī .
Noslēdzoties Latvijas amatierteātru iestudējumu reģionu skatēm “Gada izrāde”, pēc žūrijas lēmuma dalībai XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos amatierteātru programmā “Teātri spēlējas ar Dziesmu dziesmu spēlēs” Vērmanes parkā izvirzīts Krimūnu AT “Skats”. Tērvetes kultūras nama AT “Trīne” izrāde notiks A. Čehova Rīgas Krievu teātrī. Trīne savu dalību svētkos izpelnījās jau pēc gada izrādes 2021.
Ielu sadziedāšanās norisināsies 9. jūlijā Esplanādē un Vecrīgā, piedalīsies arī Dobeles Valsts ģimnāzijas puišu vokālais ansamblis “KPTT”.
Deju kolektīviem, koriem un pūtēju orķestriem skates vēl ir priekšā. 4 no novada deju kolektīviem VPDK “Dieveris”, JDK “Drīziņš”, VPDK “Bikstenieki”, VPDK “Dzīpars” papildus vēl jāpacīnās par iekļūšanu latviešu skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” dalībnieku sastāvā. VPDK “Bikstenieki”, VPDK “Dzīpars” ir arī svētku noslēguma koncerta “Kopā Augšup” dalībnieki Mežaparkā.
150 gadu zīmē
Dziesmu svētku tradīciju 150. gadu zīmē ritošie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies Rīgā no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Desmit dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 60 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki sāksies 2023. gada 30. jūnijā ar tradicionālo Dziesmu un deju svētku karogu cildināšanu, virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu, kā arī Garīgās mūzikas koncertu Doma baznīcā.
Svētku dalībnieku gājiens pa Rīgas pilsētas ielām notiks 2. jūlijā. Krāšņos tautas tērpos ģērbto dalībnieku vairāku stundu ilgais gājiens noslēgsies ar īpašu Dziesmu un deju svētku dalībniekiem veltītu Atklāšanas pasākumu.
Pūtēju orķestru koncerts “Laiks iet pāri”, kas šoreiz notiks Andrejostā, priecēs ne tikai ar azartisku muzicēšanu, bet arī zaļumballi visiem klātesošajiem. Savukārt, kokļu mūzikas lielkoncerts “Laika upe” skanēs Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā.
Viens no gaidītākajiem pasākumi svētkos ir Deju lieluzvedums „Mūžīgais dzinējs”, kurā koši iemirdzēsies Latvijas novadu krāsas. Lieluzvedums iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.
Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadē atjaunota iespēja kopkorim sniegt atsevišķu a cappella koncertu Mežaparka Sidraba birzī. Koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” stūrakmens - tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, kurās komponistu iedvesmas avots ir tautasdziesmas.
Kulminācija noslēguma koncertā
Svētku nedēļas kulminācija būs noslēguma koncerts “Kopā Augšup”. Tas būs veltījums Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadiem un reizē tilts uz nākamības svētkiem. Mežaparka Sidraba birzī pieredzējušu virsdiriģentu un Goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi, Latvijas novadu krāsas vizēs deju kolektīvu sniegumā. Trīs stundu garumā kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, tajā iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no Dziesmu svētku zelta fonda līdz mūsdienām.
Dziesmu un deju svētki notiek visā Rīgas pilsētas teritorijā. Ar īpašiem scenogrāfiskiem risinājumiem tiek pārveidotas pasākumu norises vietas, tiek būvētas piemērotas skatuves, pilsētvidē izvietoti lielie ekrāni, iekārtotas teritorijas, lai skatītāji varētu pilnvērtīgi baudīt svētkus. Koru un deju kolektīvu galvenie pasākumi notiek svētku vēsturiskās norišu vietās – Mežaparka Sidraba birzī un Daugavas stadionā. Abas norises vietas piedzīvojušas rekonstrukciju, lai 2023. gadā uzņemtu Dziesmu un deju svētku dalībniekus un skatītājus.
Apkopos liecības par tradīcijām
Šī gada vasarā Mežaparka Lielajā estrādē “Sidraba birzs” apmeklētājiem durvis vērs jaunā Rakstniecības un mūzikas muzejs pastāvīgā ekspozīcija Dziesmusvētku telpa, kur multimediālo instalāciju “Lielākais koris pasaulē”, meditācijas vietas “Kormūzikas klausīšanās krēsli” un citus objektus papildinās interaktīva spēles teritorija, kura iecerēta otrā stāva Kopienas telpā. Spēle ļaus apmeklētājiem iejusties svētku virsdiriģenta lomā, diriģējot kopkori, un virsvadītāja lomā, veidojot lieluzveduma deju ornamentus.
Dobeles novada Kultūras pārvalde sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, Biedrība Lauku partnerība “Lielupe” un Dobeles rajona lauku partnerību aicina iesaistīties akcijā.
Lai uzsāktu darbu pie iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanas un novadpētniecības materiālu apzināšanas, lokālpatriotisma stiprināšanai aicinām iedzīvotājus iesaistīties akcijā “Apkoposim liecības par dziesmu svētku tradīcijām novadā!”.
Akcijas uzdevums ir iesaistīt iedzīvotājus piemiņlietu, fotogrāfiju, atmiņstāstu un citu vēstures liecību vākšanā, lai kopīgi izveidotu Dobeles novada liecību kopumu, kas tiks izvietots Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotajā ekspozīcijā “Dziesmusvētku telpa”, kas veltīta dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu atcerei un izvietota estrādes kompleksā Mežaparkā.
Pateicoties iedzīvotāju iesaistei ceram atklāt vēl interesējošākus faktus par dziesmu svētku tradīcijām novadā un papildināsim ziņas muzeja veidotajā dziesmu svētku datubāzē.
Projekta ietvaros tiek plānots Dobeles novada muzejā iekārtot izstādi, kas veltīta dziesmusvētku tradīcijai tieši mūsu novadā.
Vēstures liecību kopīga vākšana, rosinās mūs atjaunot sen aizmirstas tradīcijas, kuras pamatā mūsu senčiem tā bija latviskās apziņas un kopienas stiprināšana, laikā, kad veidojās un nostiprinājās latviskā identitāte.
Jautājumos par vēstures liecību saturisko vērtību aicinām rakstīt uz muzejs@dobele.lv
Kontaktpersona Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka, e-pasts kultura@dobele.lv , tālrunis saziņai +371 27865565
Maijā svētki ienāks Dobelē
“Kāpēc gan nesaukt Dobeli par dziesmu svētku mājām, ja 1870. gadā Jānis Bētiņš tieši te organizēja Kurzemes dziedāšanas svētkus,” jautā Ineta Strazdiņa, piebilstot: “Kurzemes svētkus mēdz saukt par Vispārējo latviešu Dziesmu svētku ģenerālmēģinājumu."
Arī mēs esam daļa no Dziesmusvētku tradīcijas. Mūsmājās Dobelē šo svētku 150 gades zīmē 27. maijā ieskandināsim svētkus kopā ar Saldus, Bauskas un Jelgavas novadu amatiermākslas kolektīviem - kopā gandrīz 1000 dalībniekiem.
Vispirms Dobeles pils pagalmā, vietā, kur notika vēsturiskie Kurzemes dziedāšanas svētki, ieskanēsies folkloras kopas un lauku kapelas.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas Dobelē nav iedomājamas bez Ķestermeža estrādes, kur vakarpusē kolektīvi vienosies Lielkoncertā. Šī diena ir kā dižošanās stāsts par pašu vērtīgāko - mūsu novada cilvēkiem.
Šoreiz par amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem, kas nesavtīgi veltījuši savu laiku mēģinājumiem, koncertiem un vienkārši palikuši kopā, jo īpaši pēc pēdējo gadu “dīvainā” darbības režīma. Dziesmu svētkus rada tieši viņi - gan skatītājiem, gan sev. Kopā būt, kopā just – šie lielo Dziesmu svētku atslēgas vārdi ir izvēlēti precīzi. Svētki IR! ”
Svētkus organizē Dobeles novada Kultūras pārvalde, finansiālais atbalsts Dobeles novada pašvaldība.
Informācija sagatavota Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā
Foto: No Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes arhīva