25. martā, visā Latvijā, tai skaitā Dobeles novadā, aizvadīti piemiņas brīži, godinot komunistiskā genocīda upurus – tos Latvijas iedzīvotājus, kuru dzīves tika nežēlīgi izpostītas deportācijās uz Sibīriju.
Pie Dobeles dzelzceļa stacijas piemiņas akmens klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona komandieris majors Aivis Vācers un Nacionālās apvienības vietējās nodaļas vadītājs Valters Kalvis Vitte. Svinīgo gaisotni ar dziesmām papildināja sieviešu koris “Vizma”, bet garīgu spēku deva mācītāja vārdi.
Pēcpusdienā piemiņas pasākums turpinājās Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”. Tur dalībnieki vienojās kopīgā Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons” seansā. Daudziem klātesošajiem šie bija īpaši personiski brīži, jo deportāciju traģēdiju viņi piedzīvojuši paši vai caur savu tuvāko radinieku stāstiem.
Arī Aucē iedzīvotāji pulcējās pie piemiņas vietas, lai aizdedzinātu svecītes un vienotos klusuma brīdī. Uzrunu teica domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ozoliņš, uzsverot vēsturiskās atmiņas nozīmi. Emocionālu muzikālo noskaņu radīja Aivis Antonovs-Kalniņš, bet vēlāk Auces Kultūras namā iedzīvotājiem bija iespēja noskatīties Dzintras Gekas filmu, kas atklāj izsūtīto cilvēku un viņu pēcteču likteņus.
25. marts Latvijas vēsturē ir ierakstīts kā sāpju un netaisnības diena. 1949. gadā padomju okupācijas režīms īstenoja vienu no plašākajām deportācijām Baltijā, no mājām uz Sibīriju piespiedu kārtā izvedot vairāk nekā 42000 Latvijas iedzīvotāju.
Galvenā atziņa šajā dienā bija viena – cik būtiski ir novērtēt brīvību un neatkarību, kurā dzīvojam, stāstot skaudrās pagātnes stāstus nākamajām paaudzēm.
