FacebookX / TwitterLinkedinThreads
Triju dienu garumā paralēli Tērvetes svētkiem norisinājās arī XXIII Zemgaļu svētki, kas 9. augustā noslēdzās ar kaujas rekonstrukciju “Uzbrukums Tērvetes pilij”.
 
Kaujas rekonstrukcijas laikā pils valdnieks paziņoja par vācu bruņinieku tuvošanos un aicināja klātesošos aizstāvēt pili. Par zemgaļu karadraudzes vadoni piekrita kļūt mazā Spāre, un pils pagalmā sākās cīņa, kurā iesaistījās gan lieli, gan mazi cīnītāji. Zemgaļu aizstāvji guva uzvaru.
 
Kaujas rekonstrukcija skatītājiem ļāva ne tikai vērot vēsturiska notikuma iestudējumu, bet arī sajust tā spriedzi un klātbūtnes efektu.
 
Ar šo teatrālo iestudējumu XXIII Zemgaļu svētki noslēdzās, un jau sākusies gatavošanās nākamajiem Zemgaļu svētkiem 2027. gadā.
 
Pēc svētkiem to organizētājs, vēsturnieks un Tērvetes pils saimnieks Normunds Jērums, stāsta:
“Svētki bija viennozīmīgi izdevušies un attaisnoja gan organizētāja cerības, gan ieguldīto vērienīgo gatavošanās darbu! Šogad svētkos piedalījās 160 dalībnieki – ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Tas ļāva skatītājiem redzēt daudzveidīgākus tērpus un cīnītāju atribūtiku. Svētkos tika pārstāvēti 30 seno zemgaļu klubi no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Polijas. Latviju pārstāvēja klubi no Ventspils, Liepājas, Grobiņas, Rīgas, Rēzeknes, Daugavpils, Jelgavas, Ķekavas un Tērvetes. Svētku programmā bija zinātniskie lasījumi, atklāšanas rituāls, profesionāls loku šaušanas turnīrs, izzinošie konkursi un stāstījumi par rotu un ieroču sudrabošanas tradīcijām Zemgalē. Savu pienesumu sniedza arī folkloras kopas “Knituva” (Lietuva) un “Rāmava” (Latvija), kā arī rotkaļi un zemgaļu apģērbu darinātāji. Bruņinieku cīņu turnīros piedalījās rekordliels skaits – 27 karotāji divās kategorijās, kuri cīnījās par 36 gramiem sudraba balvu un Nameja gredzenu. Uzvaru šogad guva cīnītājs no Lietuvas.Trešā svētku diena bija veltīta skatītājiem, un pēc iepriekšējās dienas turnīriem arī paši baudījām atkalsatikšanās prieku. Apmeklētāju šogad bija ievērojami vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas liecina, ka interese ir augusi, kas no sirds priecē un motivē darboties tālāk.”

Informāciju sagatavoja Dobeles novada Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Foto no Sabiedrisko attiecību nodaļas arhīva.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Sabiedrības ziņas Tērvetes un Zemgaļu svētki