17. martā pie Īles bunkura, piedaloties Dobeles novada pašvaldības, Latvijas un Lietuvas Nacionālo partizānu apvienību, Valsts aizsardzības nozares pārstāvjiem, tai skaitā Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Gāterei, un vairāku paaudžu kuplam pulkam ļaužu gan no Latvijas, gan Lietuvas, tika aizvadīts Īles nacionālo partizānu pēdējās kaujas gadadienai veltīts atceres pasākums, pieminot kritušos varoņus, kuri pirms 77 gadiem krita kaujā pret 760 vīru lielo Valsts drošības komitejas jeb čekas karaspēku.
Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras, sporta un sociālajā jomā Edgars Gaigalis uzsvēra, cik svarīgi ir nodot vēstures zināšanas nākamajām paaudzēm: “Šī ir vieta, kurā mēs varam mācīties vēsturi, un ir ļoti būtiski, ka šajā vietā pulcējas ne tikai vīri ar sirmām galvām, bet līdzās viņiem stāv arī jaunā paaudze, lai izprastu mūsu tautas vēstures traģiskās lappuses. Gribētos cerēt, ka caur šiem jauniešiem tālāk tiks nodots mūsu vēstures kods nākamajām paaudzēm, ka mēs būsim gatavi uzņemt un stāties pretī pretiniekam no pirmā soļa, ja tas tiks sperts uz mūsu zemes.”
Ikviens savā uzrunā pauda īpašu cieņu pret partizāniem - Tēvzemes aizstāvjiem, vienlaikus mudinot ikdienā būt atbildīgiem pret savas valsts vērtībām. Pēc uzrunām, vēstures izklāsta vēsturnieka Zigmara Turčinska vadībā, ziedu nolikšanas un kaujas rekonstrukcijas, kas atgādināja par seno, bet traģisko dienu, Īles meži atkal kļuva klusi, turpinot glabāt piemiņā drosmes piepildītus, bet līdz galam neizstāstītus dzīvesstāstus.
Ar patriotiskām dziesmām piemiņas pasākumā uzstājās Aivis Antonovs – Kalniņš un ansamblis no Lietuvas “Aleja”, kas vienu no dziesmām izpildīja latviešu valodā.
Atgādināsim, ka latviešu - lietuviešu partizānu grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). Nacionālie partizāni uzturējās bunkura centrālajā un lielākajā telpā, tur ieturēja maltītes un gulēja, šobrīd pie lāvām redzami arī partizānu vārdi un uzvārdi.
1992. gadā zemessargi kopā ar Daugavas Vanagiem un patriotisko organizāciju pārstāvjiem atraka saspridzināto bunkuru, savāca kritušo kaujinieku kaulus un apbedīja Dobeles Virkus kapos. Pie bunkura tika uzstādīts Baltais krusts, piemiņas akmens un granīta stēla. Jau 90. gadu vidū tika iezīmētas bunkura aprises, nostiprinot tās ar iekšējām sienām, bet Pirms 19 gadiem Meža dienu talkas ietvaros tika uzsākti bunkura atjaunošanas darbi pēc izdzīvojušā partizāna Modra Zihmaņa atmiņām, savukārt kaujas 60. gadadienā bunkurs tika atjaunots tieši tāds, kāds tas bija pirms saspridzināšanas kā cieņas apliecinājums nacionālajiem partizāniem, 2014. gada 17. martā atjaunotais bunkurs sagaidīja ikgadējā piemiņas pasākuma dalībniekus drošs - ar dzelzsbetona pamata konstrukciju, un šobrīd pieejams kā apskates objekts, kas ļauj iepazīt vienu no Latvijas vēstures traģiskajām lappusēm.
Piemiņas brīdi organizēja Dobeles novada Kultūras pārvalde, Īles Tautas nams sadarbībā ar: Aizsardzības ministriju, Latvijas Nacionālo partizānu apvienību, biedrību “Latviešu karavīrs” un Zemessardzes 51. kājnieku bataljonu.
Informāciju sagatavoja Dobeles novada Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto no Sabiedrisko attiecību nodaļas arhīva
