Kontakti

muzejs [at] dobele.lv

Atrašanās vieta

Adrese: Brīvības iela 7, Dobele, LV- 3701

Izstāžu zāle atvērta:

  • Pirmdiena Slēgts
  • Otrdiena 11:00-18:00
  • Trešdiena 11:00-18:00
  • Ceturtdiena 11:00-18:00
  • Piektdiena 11:00-18:00
  • Sestdiena 11:00-16:00
  • Svētdiena Slēgts

Muzeja krājums, grāmatu krātuve un speciālistu konsultācijas darba dienās:

  • Pirmdiena 8:00-17:00
  • Otrdiena 8:00-17:00
  • Trešdiena 8:00-17:00
  • Ceturtdiena 8:00-17:00
  • Piektdiena 8:00-17:00
  • Sestdiena Slēgts
  • Svētdiena Slēgts

Darbinieki

Dace Blūma

Direktore - Dobeles Novadpētniecības muzejs
dace.bluma [at] dobele.lv

 Ekskursiju pa muzeju var pieteikt jebkurā citā laikā, neatkarīgi no izstāžu zāles darba laika.

 

Cenas:
     Ieeja muzejā  0,50 EUR 

Bezmaksas ieeja:

  • Pirmsskolas vecuma bērniem,
  • Skolēniem un skolēnu grupu vadītājiem,
  • Invalīdiem,
  • Cilvēkiem ar muzeja Goda karti,
  • Izstāžu autoriem, viņu ģimenes locekļiem,
  • Personām ar ielūgumiem,
  • Tūrisma grupu vadītājiem,
  • Latvijas muzeju darbiniekiem, ICOM biedriem
  • Ieeja izstāžu atklāšanas vai noslēguma pasākumos. 

Kultūrizglītojošo un radošo darbnīcu piedāvājums: ​

  • No hercogienes dārza līdz tējas tasei - katrā muižā bija dārzs, sevišķi liels tas bija Dobeles muižā, kur hercogiene Elizabete Magdalēna iekārtoja ārstniecības augu audzētavu. Viņas mājas aptieka bija slavena visā zemē, bieži viņa izlīdzēja hercoga ārstam ar zālēm. Ciemiņi viesojas pie hercogienes ārstniecības augu dārza pārzines Dārtas, kura stāsta par ārstniecības augu audzēšanu, ievākšanu, sagatavošanu un lietošanu senos laikos un mūsdienās. Notiek dažādu mazāk pazīstamu, retāk lietotu tēju, augu ievārījumu, uzlējumu, ekstraktu un pulveru degustācija. (6,00 EUR dalībniekam)
  • Visu gadu: Muzeja krājuma apsveikumu kartīšu kolekcija (līdz 20. gs. 30. gadiem).

Sīkāka informācija un pieteikšanās pa tel. +371 63721309 vai mob. +371 29436379muzejs@dobele.lv

  • Savukārt muzeja ekspozīcija „Reiz Dobelē" piedāvā iepazīt Dobeles pilskalna un pilsētas vēsturi no 13. gs. līdz 20. gs. 40. gadiem.

„Reiz Dobelē..."- tā sākas stāsts par un ap mums, dobelniekiem, par mūsu senčiem, kas te iekopuši zemi un dzīvojuši, par dobelnieku dzīvi, sadzīvi un kultūru. Pirmās rakstiskās ziņas par Dobeli minētas Zemgales dalīšanas līgumā 1254. gadā.
Dobeles pilskalns ar pils drupām ir interesants apskates objekts, tā vēstures noslēpumus var iepazīt muzejā, kur ekspozīcija vēsta par zemgaļu cīņām pret vācu krustnešiem, kā rezultātā zemgaļi bija spiesti nodedzināt savu koka pili un doties prom.
Te var iepazīties ar seno zemgaļu ģimeni, rast priekšstatu par mūsu senču materiālo kultūru. Ieraudzīt rekonstruētu zemgaļu apģērbu, rotaslietas, kā arī arheoloģiskos atradumus.
Livonijas ordeņa brāļi bijušajā zemgaļu pilskalnā uzcēla savu akmens pili. Izveidojoties Kurzemes - Zemgales hercogistei, Dobeles pils nonāca hercogu īpašumā. Pilī saimniekoja hercogu atraitnes vai pārvaldnieki. Ievērojamākā hercogiene bija Elizabete Magdalēna, kuras laikā pilī norisinājās vislielākie pils pārbūves darbi, kā arī tika ierīkots pils dārzs un parks.
Pēc rekonstrukcijas plāna izstrādātais pils makets ataino pils izskatu pirms vairākiem gadsimtiem.
Līdzās Dobeles pilij 15. gs. veidojās tirgotāju un amatnieku apmetne - Dobeles miests. 17. gs. vidū Kurzemes - Zemgales hercoga Jēkaba valdīšanas laikā miestā uzplauka saimniecība - strādāja ūdensdzirnavas ar maltuvi un kokzāģētavu, vilnas kārstuve, degvīna ražotne, etiķa vārītava u.c. ražotnes. 19.gs. miestā jau darbojās vairākas biedrības, skolas, tika rīkoti dažādi pasākumi. Kad 20. g.s sākumā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības, tā turpināja strauji attīstīties.
Ekspozīcija atspoguļo reliģiskās domas un sabiedriskās dzīves, izglītības, medicīnas un militāro vēsturi Dobelē. Stilistiski parādīta laucinieku un pilsētnieku dzīves vide.

  • ​Paralēli pastāvīgajai ekspozīcijai ir aplūkojamas dažādu tematiku izstādes, kas mainās aptuveni reizi mēnesī.
  • Piedāvājam arī speciālistu konsultācijas un iespēju izmantot muzeja grāmatu krātuvi.
  • Pie  Dobeles Novadpētniecības muzeja darbojas folkloras kopa "Leimaņi", vadītāja Inese Mičule, mob. t. +371 26355642