Lielākā daļa Latvijas mājokļu (69% ) atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tas nozīmē, ka vismaz vienu miljonu Latvijas iedzīvotāju skars Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi, kas šobrīd straujā tempā Saeimā tuvojas finālam. Jau vasaras sākumā paredzams, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā.
Kas ir tās būtiskākās lietas, kas attieksies uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku jau drīzumā?
Pirmkārt, iespēja pieņemt lēmumus ar mazākuma balsīm situācijās, kad dzīvokļu īpašnieki nespēj sasaukt dzīvokļu īpašnieku sapulci, vai arī vairākumam trūkst intereses par dalību lēmumu pieņemšanā. Nereti ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki savus īpašumus nodevuši īrē, īpašumos paši nedzīvo vai arī ir izbraukuši no valsts un neiesaistās mājas pārvaldīšanā.
Tomēr, lai pieņemtu lēmumu atkārtotā kopsapulcē, grozījumi paredz, ka nepieciešams, lai “par” attiecīgo lēmumu nobalso vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašumu skaita.
Kā tas praksē strādās? Vai bankai būs saistoši mazākuma lēmumi, kā ar attiecināmību uz mājas atjaunošanas projektiem, vai un kā MAZĀKUMA pieņemtos lēmumus varēs apstrīdēt, vai tie attieksies uz zemes izpirkšanu, nomu, u.c. praktiski jautājumi tiks apskatīti seminārā.
Tāpat šobrīd daudzus, kas ikdienā pārvalda daudzdzīvokļu mājas, interesē – kāda izglītība ir nepieciešama, lai pārvaldītu savu māju, vai ar 4.kvalifikāciju varēšu pārvaldīt arī vairākas mājas, utt. Kā neapjukt kvalifikācijas pakāpju labirintā un dažādos terminos – “namu pārzinis” un “namu pārvaldnieks” , “pārvaldītājs”? Vai ar pieredzi, prasmēm un kompetenci varu iegūt kvalifikāciju bez apmācībām?
Vai ikvienam, kas pārvalda māju, ir noteikti jāreģistrējas Pārvaldnieku reģistrā? Kādas prasības izglītībai ir noteiktas likumā, lai varētu veikt pārvaldīšanas uzdevumu? Nereti nav īsti skaidrs - vai man ir atbilstoša kvalifikācija mājas pārvaldīšanai, un vai tā vispār ir nepieciešama? Vai un kādam līgumam ir jābūt noslēgtam, lai reģistrētos BIS? Kam šis pienākums jānodrošina?
Jāņem vērā, ka nu jau vairāk kā gadu atpakaļ stājās spēkā apjomīgi grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas mainīja līdzšinējo kvalifikācijas līmeņu kārtību. Pagājušā gada nogalē Pārvaldīšanas likuma 13.pantā veikti grozījumi attiecībā uz prasībām kvalifikācijai. Bet kā pielīdzināma jau esošā/iegūtā kvalifikācija jaunajām prasībām?
Svarīgi, ka jaunais, Ekonomikas ministrijas izstrādātais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas, sagaidāms, jau drīzumā aizstās esošo likumu, paredz būtiskas izmaiņas arī attiecībā uz kvalifikācijas prasībām, t.sk. uz tiesībām sagatavot ilgtermiņa darbu uzturēšanas plānu.
Jaunajām prasībām ir laicīgi jāgatavojas.
Semināra programma:
- Ko nozīmē MAZĀKUMA balsojums?
- Uz kādiem dzīvokļu īpašnieku lēmumiem tas attieksies?
- Cik PAR balsis vajadzīgas, lai atkārtotā sapulcē MAZĀKUMS varētu pieņemt lēmumu?
- Kā šādus lēmumus varēs apstrīdēt?
- Par kādiem jautājumiem tomēr MAZĀKUMS nevarēs lemt?
- Namu pārvaldīšanas kvalifikācijas pakāpju labirinti. “Namu pārzinis” un “Namu pārvaldnieks”;
- Ja ir pieredze, prasmes un kompetence – ir iespēja iegūt kvalifikāciju kārtojot eksāmenu bez apmācībām.
- Kā pielīdzināma esošā/iegūtā kvalifikācija jaunajām prasībām?
- Kādi jaunumi likumdošanā sagaidāmi jau drīzumā?
E-seminārs notiks: 2024.gada 23.aprīlī plkst. 10:00-11:20 MS Teams platformā.
Reģistrācija: rakstot uz seminari@forcelex.lv, zvanot uz tel. 29199108, vai piesakoties mājas lapā