?!XJautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
X
Jautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

Laikmetu zīmes Dobelē

Adrese: 
Dobele

Zemgaļu pilskalns un Livonijas ordeņa pilsdrupas – piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles – Dobeles atbrīvošanas piemineklis – Tirgus laukums – Dobeles luterāņu baznīca – Ķestermežs – Pētera Upīša muzejs un dārzs – Dobeles katoļu baznīca – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta – Brāļu kapu piemineklis – Dobeles novadpētniecības muzejs

Saules pilsēta, jo te ir visvairāk saulaino dienu Latvijā. Zemgales sirds. Ceriņu lielpilsēta. Tā mēdz dēvēt Dobeli, kas vairāk nekā 750 gadus plaukst Bērzes upes ielokos. Tālu pagātnē aizgājušo laikmetu vēsturiskās zīmes un pieminekļus, Zemgales mazpilsētiņas burvīgumu un neatkārtojamību atklāsim, dodoties nesteidzīgā pastaigā pa Dobeli.

 Zemgaļu pilskalns un Livonijas ordeņa pilsdrupas

Livonijas ordeņa mūra pils, kuras iespaidīgās pilsdrupas ir saglabājušās līdz mūsdienām, Dobelē ir pati senākā celtne, valsts nozīmes kultūras piemineklis. Taču jau ilgi pirms vācu ienākšanas te stāvēja stalta zemgaļu koka pils ar senpilsētu. Gandrīz simts gadus vācu krustneši nespēja iekarot pili, līdz zemgaļi paši to nodedzināja un aizgāja uz Lietuvu. Mūra pils zemgaļu pils vietā ir celta no 1335. līdz 1359. gadam. Tā bijusi apdzīvota līdz 1730. gadam, kad iebrucis jumts.

Pilsdrupu iekšpagalms izsenis ir bijusi dobelnieku iecienīta un ļoti omulīga brīvdabas sarīkojumu vieta. Lai pasargātu mūrus no tālākas sabrukšanas, 2002. gadā sākās pilsdrupu konservācijas darbi. Krāšņs ir pilsdrupām līdzās zaļojošais pilsdārzs ar vareniem, veciem kokiem.

1289. gadā pēc sīvām cīņām ar Livonijas ordeni zemgaļi nodedzināja savu koka pili un neuzvarēti devās uz Lietuvu. 700 gadus vēlāk, 1989. gadā, godinot zemgaļu cilšu piemiņu, bijušās senpilsētas vietā tika atklāta piemiņas zīme. To ir veidojis mākslinieks Mārtiņš Zaurs. Uzraksts uz akmens vēstī: „Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi”.

Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles

1289. gadā pēc sīvām cīņām ar Livonijas ordeni zemgaļi nodedzināja savu koka pili un neuzvarēti devās uz Lietuvu. 700 gadus vēlāk, 1989. gadā, godinot zemgaļu cilšu piemiņu, bijušās senpilsētas vietā tika atklāta piemiņas zīme. To ir veidojis mākslinieks Mārtiņš Zaurs. Uzraksts uz akmens vēstī: „Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi”.

Dobeles atbrīvošanas piemineklis

1996. gadā iepretim pilsdrupām atklāja atjaunoto pieminekli. Tas ir uzstādīts pakalnā, kur padomju gados augstu pār Dobeli uz postamenta bija pacelts tanks – toreizējais pilsētiņas atpazīstamības simbols. Tagad te sardzē stāv senlatviešu karavīrs un tautumeita ar svētībai paceltu plaukstu.

Izcilā tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem tika atklāts 1940. gadā un atradās tagadējā Brāļu kapu pieminekļa vietā. 1950. gadā pēc varas iestāžu rīkojuma to saspridzināja. Pieminekļa atjaunošanas vēsture ir dramatisks stāsts par dobelnieku cīņu pret tanku atmodas gados, vietas izvēli piemineklim un ziedojumu vākšanu tam. Atjaunotā pieminekļa tēlniece ir Inta Berga, akmeņkalis – Libērijs Peļņa.

Tirgus laukums – Dobeles vēsturiskais centrs

Tas ir veidojies līdz ar baznīcas celtniecību 1495. gadā. Jau nosaukums stāsta, ka te ir bijusi galvenā tirgošanās vieta. Pēc laukuma kardinālas pārbūves 1987. gadā maz kas vairs saglabājies no vecā tirgus plača. Pašlaik te ir gājēju iela ar veikaliem un kafejnīcām.

Dobeles luterāņu baznīca

Pilsētas galvenā vertikāle ir baznīcas 45 m augstā zvanu torņa smaile. Baltais dievnams ir celts 1495. gadā pēc ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles un vēlākos gados vairākkārt pārbūvēts. Baznīcā ir vairāki vērtīgi mākslas pieminekļi.

Ķestermežs

Ar slaikajām priedēm, Bērzes upes līkumiem un stāvajām gravām Ķestermežs ir skaists jebkurā gadalaikā un ir kļuvis par dobelnieku iemīļotu pastaigu un atpūtas vietu. 1905. gadā parkā rīkotas slepenas revolucionāru sapulces, bet 1919. gadā tur nošauti un apbedīti Dobeles padomju aktīvisti. Viņu piemiņai uzstādīts liels akmens. Lejā pie Bērzes upes uzcelta brīvdabas estrāde, kur vasarās notiek koncerti, festivāli, balles un diskotēkas.

Pētera Upīša muzejs un dārzs

Uz Latvijas Augļkopības institūta dārziem vislabāk braukt ceriņziedu laikā. Apmēram 4 hektāros te smaržo un ziedos palo vairāk nekā 200 dažādu šķirņu un hibrīdu ceriņi. Baltijā tas ir lielākais ceriņu dārzs. Par tradīciju jau ir kļuvuši klasiskās mūzikas koncerti ziedošo ceriņu vidū.

Arī pārējā laikā daudz interesanta var redzēt 43 ha plašajos dārzos, kur tiek audzēti un pārbaudīti dažādu šķirņu augļkoki un ogulāji. Dārza ierīkotāja – selekcionāra, fotogrāfa un kolekcionāra – Pētera Upīša piemiņas muzejā var iepazīties ar viņa darbu un personību.

Dobeles katoļu baznīca

Romas katoļu Vissvētākās Trīsvienības baznīca ir uzcelta 2003. gadā un ir interesanta ar mūsdienīgo arhitektonisko risinājumu. Torņa augstums sasniedz 34 m. Baznīcas arhitekti – dobelnieki Jānis Kukša un Indulis Kārkliņš. Baznīcai ir izcila akustika, tāpēc tajā patīk koncertēt koriem.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta

Pie dzelzceļa stacijas 2005. gadā atklātais ansamblis ir Latvijā lielākā piemiņas zīme politiski represētajiem. Galvenais akcents ir 32 tonnas smagais granīta akmens. Pirms tā – stilizēti dzelzsbetona arumi. Piemiņas ansamblis stiepjas vairāk nekā 100 m garumā paralēli dzelzceļa sliedēm. 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā no Dobeles dzelzceļa stacijas sākās daudzu Dobeles un apkārtējo pagastu iedzīvotāju sāpju ceļš izsūtījumā.

Brāļu kapu piemineklis

Brāļu kapos apbedījumi veikti 1944., 1948., 1970., 1975. un 1977. gadā. Piemineklis ar sērojošā karavīra un partizāna tēliem 1956. gadā ir uzstādīts uz saspridzinātā Dobeles atbrīvošanas pieminekļa pamata. Tā autori ir Valdis Albergs, Ļevs Bukovskis un Alberts Terpilovskis.

Dobeles novadpētniecības muzejs

1985. gadā izveidotajā muzejā var gūt ieskatu pilsētas un novada vēsturē. Te vienmēr ir apskatāma arī kāda izstāde.

www.paps.lv #remigracija