?!XJautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
X
Jautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

SAM 5.5.1.

Projekts: „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”

Projekta numurs:  5.5.1.0/17/I/002                                                

Finansējuma saņēmējs: Jelgavas pilsētas dome

Sadarbības partneri: Dobeles novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Jelgavas Svēto Sīmeana un Annas pareizticīgo draudze, Jelgavas Romas katoļu draudze.

Projekta mērķis: ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstoši Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novadu attīstības programmām.

Galvenās aktivitātes:

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - ēkas Vecpilsētas ielā 14, Jelgavā un objekta funkcionēšanai nepieciešamās saistītās infrastruktūras - ēkas Krišjāņa Barona ielā 50, Jelgavā pārbūve, restaurācija, apkārtējās teritorijas labiekārtošana, izveidojot Zemgales restaurācijas centru un attīstot jaunus pakalpojumus;
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas konservācija un pārbūve, jaunu pakalpojumu izveide;
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārta un Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas un rehabilitācijas būvdarbi, jaunu pakalpojumu izveide;
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāles sienu gleznojumu atjaunošana, pakalpojumu pilnveidošana;
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles krustu atjaunošana un torņa jumta seguma pārbūve, pakalpojumu pilnveidošana;
Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;
Projekta informatīvo un publicitātes pasākumu īstenošana.

Kopējās plānotās izmaksas: 5 988 080,75 eiro, t.sk. ERAF finansējums 2 347 500,00 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 105 308,82 eiro, pašvaldību finansējums 3 313 074,91 eiro (t.sk. neattiecināmās izmaksas 2 997 148,44 eiro), snieguma ietvara rezerves priekšfinansējums 152 500,00 eiro un privātais finansējums 19941,17 eiro.

Projekta īstenošanas periods: no 2018. gada 2.janvāra līdz 2021. gada 1.septembrim.

Jaunumi

05.12.2019.

Dobeles pilsdrupu kapelas mūros nosvinēti spāru svētki

Šī gada 3. decembrī, pusotru gadu pēc restaurācijas darbu uzsākšanas, Dobeles pilsdrupu restaurētajā daļā virs jaunuzceltās kapelas ir pacēlies spāru vainags. Svinīgais notikums liecina, ka noslēdzies zīmīgs restaurācijas un konservācijas darbu posms, turklāt pilsdrupu restauratori vērtē – tāds unikālu drupu saglabāšanas un konservācijas projekts, kur jumts tiktu iebūvēts starp mūriem, kā tas nu jau ir redzams Dobelē, nekur citviet Eiropā nav.

Uz spāru svētkiem ieradās un oficiālo uzrunu teica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, kurš iezīmēja projekta tapšanas ideju un ieguvumus dobelniekiem no šāda veida kultūrvietas restaurācijas un izbūves. Arhitekts un projekta koncepcijas autors Pēteris Blūms norādīja uz Dobeles pils vēsturiskā mantojuma vērtību. Pilsabiedrības “RERE Meistari 1” valdes loceklis Ervīns Koncevičs svētku laikā plašāk pastāstīja par restaurācijas, konservācijas un jaunbūves procesiem.

Visi klātesošie viesi simboliski parakstīja vēsturisku 14. gs. akmeni no pils pamatiem ar piemiņas plāksnīti no spāru svētkiem kā simbolu nākamajam cēlienam – jaunai pils dzīvei, saglabājot tās vēsturi. Muzejs to saglabās eksponēšanai par piemiņu no spāru svētkiem.

Nākotnē pils austrumu piebūvē būs nodarbību telpa, ekspozīcija un kāpnes uz jumta līmeni, kur interesentiem būs iespēja vērot Dobeli no kādreizējā viduslaiku pils aizsargu skata līmeņa. “Bez tam tagad te, Dobeles pils kapelā, būs kur ieiet, apslildīties, apskatīties ekspozīciju, atnākt uz koncertu. Te būs nosacīta “pils dzīvā pavarda vieta”.  Jebkurām drupām ir jābūt iespējai atsākt jaunu dzīvi, paturot savas izcelsme patību un neviltotu vēsturi, ” vēsta arhitekts Pēteris Blūms.

Laika periodā kopš būvniecības uzsākšanas veikti vērienīgi restaurācijas darbi: vēsturisko granītakmeņu māla ķieģeļu pārmūrēšana, apmetuma un šuvju atjaunošana, veiksmīgi pabeigta tehnoloģiski sarežģīta ārējo inženierkomunikāciju izbūve līdz pilskalna teritorijai no pilsētas tīklu turētājiem. Tāpat turpinās būvdarbi kapelas iekšpusē – kāpņu montāža, mūrēšanas darbi, apdares darbi,  inženierkomunikācijas,  aiļu aizpildījuma montāža. Veikts arī kapelas uzmērījums 3D punktu mākoņa vidē, kas attiecīgi nodrošināja precizētu ēkas pamatu un pārsegumu konstruktīvā risinājuma izstrādi.

Būvdarbus, tai skaitā komplicētos konservācijas darbus, veic pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”. Projekta koncepcijas autors un vadošais arhitekts ir Pēteris Blūms; projektu izstrādājis un autoruzraudzību nodrošina SIA “Konvents”, par būvuzraudzību atbild SIA “RS Būvnieks”. Projekta realizācijā piedalījušies arī paši dobelnieki – SIA  “J.E.F.”, SIA “Gāzes līnija” u.c. Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas pils kapelas mūru restaurācijas projektam Dobeles pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības finansējumu programmā "Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā".

Informāciju sagatavoja:
Baiba Opmane,
AS RERE GRUPA
mārketinga vadītāja
E-pasts: baiba.opmane@reregrupa.lv

Video lsm.lv "Dobeles pilsdrupas pārtop mūsdienīgā izstāžu zālē" pieejams šeit!

 

30.09.2019.

DOBELES PILS KAPELAS RENESANSE

Kopš Dobeles pils kapelas saglabāšanas būvdarbu sākuma drīz jau būs pagājis pusotrs gads. Kopš pirmajām idejām par veidu, kā tas tagad tiek darīts, vairāk kā 15 gadu. Kas īsti un kāpēc notiek ar pils kapelas mūriem un vai tas ir kas īpašs?

Dobeles pilsdrupu augstākie un vislabāk saglabājušies mūri pilskalna augstākajā vietā ordeņa pils sākumposmā bijusi tās nozīmīgākā būve – Konventa nams - ar pagrabu, 3 stāviem un, visticamākais, stāvu jumtu. Nams kalpoja gan kā ordeņa locekļu mājoklis, mantu un preču glabātuve un arī kā patvērums briesmu gadījumos. Jādomā, ka viena no 2. stāva telpām apjoma austrumu galā bijusi pils kapela un tai blakus citas telpas, kādas parasti šī laika pilīs ierīkoja – svētku ēdamtelpa un sapulču telpa. Ēkas 2 metrus biezie mūri no dienvidu puses piesedza nelielo pagalmu pils teritorijas ziemeļu galā, kuru savukārt ciešā gredzenā aptvēra 2-stāvu apbūve ar galeriju. Arī gar Konventa nama ziemeļu fasādi bijusi galerija, no kuras varēja nokļūt 2. stāva telpās.

Domājams, 15.gs. nogalē vai 16. gs. sākumā, Konventa namam piebūvēja austrumu galu un paaugstināja par vienu stāvu, uzbūvēja 4 stūra tornīšus un vairākus augšstāvu logus, vairākas šaujamlūkas.

Pils senāko daļu sienu mūrakmeņiem ir kāda dīvainība – to virsma ir saplaisājusi, slāņaina, kā pēc ugunsgrēka. Tam vajadzēja būt milzīgam sārtam, kad nodega visa Dobeles pils senākā apbūve. Mēs pagaidām nezinām, kad tieši un kāpēc tas noticis.

17. gadsimta 2. ceturksnī notika lielas pārmaiņas. Konventa nama ārsienām ir izlauzti vairāki pārsegumi, noārdītas iekšsienas un nedaudzo gotisko logu vietā izlauztas milzīgas ailes. Hercoga Jēkaba māte, Elizabete Magdalēna, Pomerānijas princese, savā pilī ierīkoja jaunu kapelu, kas aizņēma visu vecā Konventa nama pirmā un otrā stāva telpu augstumu. To pārsedza ar apmestām ķieģeļu velvēm, plašajos logos bija vitrāžu stiklojums svina dzīslās, lielu sarkana māla flīžu grīda, grezni rotāti altāris un kancele.

1649. gadā hercogiene nomira un kapela pēc nepilna gadsimta jau bija ar nelietojama, cauru jumtu un brūkošām velvēm.

Turpmākajos gados, spriežot pēc vairākām netiešām pazīmēm, kāds no pils pārvaldniekiem vai īpašniekiem pieņēmis lēmumu negaidīt, līdz ēka lēnām pārvēršas gruvešu kaudzē un, ļoti iespējams, notikusi visu atkārtoti izmantojamo materiālu un lietu mērķtiecīga demontāža. Par to liecina pagājušā gadā veiktā kapelas pagraba atsegšana arheologa klātbūtnē. Ja pamatīgā daudzstāvu ēka būtu iegāzusies pati sevī, t.i., pakāpeniski sabrukusi, pagraba aizbērumā vajadzētu būt lielam daudzumam vitrāžu lausku un svina dzīslu no logiem, grīdas flīzēm, milzīgam daudzumam naglu un vismaz dažiem būvkalumiem, daudz trupējušu koka konstrukciju fragmentiem. Taču šīs prognozes neattaisnojās. Arheologi ar metāldetektoru visas izņemamās un izņemtās gruntis pārmeklēja vairākkārt, bet ieguva vien niecīgu daudzumu no katras minēto priekšmetu grupas. Versija par plānotu demontāžu ir tikai hipotēze, kaut gan būtu visnotaļ ticama pragmātiskajai un saimnieciskajai vācu muižniecības labākās daļas domāšanai.

Kapela pamazām drūp jau vairāk kā divarpus gadsimtus. Ir pāris desmiti grafisku attēlu, kur fiksēta šī kapelas pakāpeniskā izzušana. Neskatoties uz šo nebeidzamo erozijas procesu, Dobeles pils kapelas mūri, salīdzinot ar citām līdzīgām vietām Latvijā, ir nešaubīgi unikāli:

  1. saglabājušies visi 14. gs. celtā un vēlāk papildinātā Konventa nama ārsienu mūri ar augstākajām daļām ap 15 m;
  2. saglabājies liels skaits logu un durvju aiļu no 14. līdz 17. gadsimtam;
  3. saglabājušas būtiskākās ārējā veidola sastāvdaļas vai fragmenti;
  4. nevienās viduslaiku pils drupās Latvijā nav tādos apjomos saglabājusies apmetuma apdare, turklāt vairākās kārtās;
  5. no kapelas interjera apdares saglabājušies velvju kapiteļi un velvju ribojuma daļas, viduslaiku un renesanses laika apmetumi un krāsojumi. senāku interjera daļu fragmenti. Pilsdrupām tas ir ļoti daudz!

Diemžēl laiks nešķiro un visu, kas kapelas drupās ir augstāks par zemi, tuvina tai. Neskatoties uz to, negribas šos mūrus saukt par drupām, jo tas ir kā spriedums, kā pēdējā diagnoze.

2004. gadā saņemtais pasūtījums izstrādāt ideju kapelas mūru konservācijai deva iespēju izšķirties vai nu par tradicionālu mūru konservāciju (mūru kopējā virsmu konservācija ar sekojošas betona javas garozas vai, velēnas nosegu augšā), kas nozīmētu regulārus uzturošās konservācijas darbus, augstas un dārgas sastatņu nomas izmaksas, apskatei nepieejamas mūru augšdaļas, neizbēgami izzūdošas ķieģeļu mūru daļas, kuras var nosargāt tikai jumts vai stabils nosegs ar aerācijas iespējām.

Tāpēc tika piedāvāta ideja par kapelas mūru konservāciju ar starp sienām (nevis virs!) iebūvētu pazeminātu pārsegumu un no ārpuses neredzamu jumtu, zem kura tiktu ierīkotas atbilstoši mūsdienu vajadzībām labiekārtotas telpas, lai dotu šādas iespējas:

  • Dobeles pils iegūtu jaunas, reālas mūsdienu izmantošanas veidus un pilsēta atgūtu savus pirmsākumus „dzīvas” pils veidolā;
  • pilsētai būtu lieliska vieta svinīgiem notikumiem (izglītojoši pasākumi un nodarbības, kamerkoncerti, laulību reģistrācija, novada svinīgie brīži u.c.). Tiesa, ne pārāk lielām cilvēku masām, jo vairāk par 60 cilvēkiem vienlaikus nelielā zāle diez vai ērti uzņems;
  • pilsētas siluets iegūtu izteiksmīgu un simbolisku augstāko punktu;
  • pilsdrupās rastos vieta, kur iepazīt pils vēsturi, pilsētas pirmsākumus, rokas stiepiena tuvumā un bez akmeņu krišanas riska, informatīvi bagāti un izglītojoši iepazīt kapelas ēku, tās būvvēsturi un likteņus, artefaktus;
  • iespēja no jumta terases apskatīt Dobeli no skatpunktiem, kādos atradās kādreizējie pils aizstāvji;
  • ērtu pieeju augšējām mūra daļām apkopes un uzturēšanas vajadzībām;
  • nelielu amfiteātri ziemeļu pagalmā, kur varēs notikt gan koncerti, gan izrādes, norises  un pasākumi īstā „viduslaiku” gaisotnē;
  • dienvidu fasāde kļūs par izcilu viduslaiku arhitektūras fonu lieliem koncertiem un uzvedumiem;
  • retu vietu, kur filmēt un fotografēt viduslaiku sajūtas dažādos gadalaikos un pie dažādām gaismām;
  • kapelas fasāžu nakts apgaismojums būs pilnīgi jauna Dobeles pilsētvides kvalitāte.

Tik izvērstas izmantošanas daudzveidība, protams, idejas pirmmetā netika piedāvāta. Tās radās laika gaitā, gan izstrādājot un detalizējot projektu, gan būvdarbu laikā, rodot iespēju no sastatnēm ieraudzīt un izbaudīt pili visdažādākajos apstākļos.

Varētu domāt, ka līdz ar šādu jauninājumu daudzveidību mainīsies arī pils ārējais izskats, taču tas būtu pretrunā ar sākotnējo un arī tagadējo saglabāšanas ideju. Kapelas koptēls paliks tāds pats kā līdz šim, tikai sakoptāks un dzīvīgāks. Pirmais, ko dobelnieki noteikti ievēros kā atšķirību, būs nelielas silueta izmaiņas kapelas rietumu galā, kur virs tornīša un sienas mūriem radīsies viegls, gaisīgs metāla un metāltekstila pārsegs, lai pasargātu no saules, ūdens un vēja saudzīgi saglabātās ķieģeļu gotikas arkatūras, ailes, šaujamlūkas, kāpnes mūros. Bet virs nosega sliesies puscaurspīdīga, sidrabota smaile ar vējrādi un zelta lodi galā.

Otra, lielāka izmaiņa, būs iestiklotās logu un durvju ailes, arī gaisma pils logos, iestājoties tumsai. Un siltums telpās. Un augstā, mistiskā kapelas lūgšanu telpa ar velvju aprisēm un masīviem koka siju griestiem. Daudz, daudz dažādas gaismas. Un brīnumaina, svinīga vēstures elpa, kas pēc ekspozīcijas autoru ieceres plīvos zem zāles griestiem.

Dobeles pils kapelas vietā netiek veikta zudušās pils restaurācija, lai to ieraudzītu tādu, kāda tā varbūt bijusi. Tā būtu vislielākā kļūda un aplamība, turklāt par lielu naudu. Tas, kas šobrīd tiek nopietni, profesionāli un rūpīgi darīts, ir visu līdz mūsdienām izdzīvojušo daļu un daļiņu rūpīga saglabāšana, konservēšana, nodrošināšana ar mērķi dot iespēju mūsu pēctečiem turpināt ne tikai saglabāt, bet arī pētīt mūsu saglabāto. Šis darbs ir mūsu sabiedrības kultūrvēsturiskās apziņas un attieksmes brieduma apliecinājums.

Dobeles pils kapelas konservācija un pārbūve pārspīlējuma ir unikāls projekts, kam nav līdzīga visā Baltijas jūras reģionā. Tā bija un ir uzdrošināšanās, risks, izaicinājums, jo nekas tamlīdzīgs vēl nav darīts. Katra detaļa, aile, risinājums ir inovācija, individuāla un radoša pieeja, jo nav līdzīgu būvju, kur var kaut ko „nošpikot”.

Turpmākajās esejās par Dobeles pils Kapelas saglabāšanu un atjaunošanu lasītāji tiks īsumā iepazīstināti ar darbu norises gaitu un paveiktajiem darbiem, sekojot līdzi šai lieliskajai atdzimšanai.

Pēteris Blūms
Dobeles pils kapelas konservācijas un pārbūves projekta arhitekts un autoruzraudzības vadītājs
SIA Konvents vadītājs

29.06.2019.

Dobeles pils būvprojekta realizācijas galvenie darbi iedalās 7 posmos.

  1. Būvniecības sagatavošanās posms. Esam veikuši būvlaukuma iekārtošanu un pagaidu piebraucamā ceļa izbūvi.
  2. Demontāžas un mūru nostiprināšanas darbi. Sākumā tika novērtēta mūru situācija un ar auto pacēlāju veikta mūru apsekošana un nogruvum bīstamības novēršana darbu zonā un nostiprināšana. Tālāk sekoja sastatņu būvēšana un mūru stiprināšanas un konservācijas darbi. Tika izstrādāts plāns sadalīt kapelu divās zonās. A piebūvē tika nostiprināti mūri un demontētas sastatnes, lai varētu sākt arheoloģijas darbus. Tika uzsākta aizgruvušā pagraba telpu atsegšana.
  3. Mūru konservācijas un restaurācijas darbi. Vispirms pabeidza kapelas mūru iekšpuses stiprināšanu, lai varētu iekšpusē veikt aizgruvušā pagraba telpu atsegšanu. Paralēli iekšpusē notika arheoloģijas darbi, bet ārpusē fasādes mūru konservācijas darbi.
  4. Montāžas darbi. Pēc pagraba atsegšanas uzsākām ārējo komunikāciju izbūvi. Vispirms tika konstatēta esošajos mūros vairākas ailas, kas iepriekš nebija zināmas. Līdz ar to nācās no sākotnējā projekta izmainīt pamatu novietojumu. Pēc pamatu novietojumu izmaiņas tika uzsākta ārējo un iekšējo komunikāciju izbūve. Ar caurduršanās metodi tika izbūvētas ārējas komunikācijas, elektrības pievades, telekomunikācijas, ūdensvads un kanalizācija. Pēc komunikāciju izbūvi sākām iekšsienu izbūvi un R sienas augšdaļas konservācijas konservācijas un restaurācijas darbus. Pašlaik esam šajā posmā, tiek būvēts pagraba pārsegums, pēc kura turpināsies pirmā stāva pārseguma izbūve, kas vienlaicīgi būs arī ēkas jumts. Būvobjektam ir pieslēgts pilsētas ūdensvads. Esam izbūvējuši lietus ūdens kanalizāciju. Tuvākajā laikā tiks pieslēgta patstāvīgā elektrības padeve. Tālākie darbi ir ārsienu loga aiļu uzmērīšana un sagatavošana aizpildījumu izbūvei. Iekšējo inženierkomunikāciju izbūve. Vēdināšanas, apkures, elektroapgādes, vājstrāvu u.c. komunikāciju izbūve.
  5. Apdares darbi. Vēsturisko un jaunizbūvētam interjeram virsmu estētiskā harmonizācija. Iekšējās apdares veikšana. Sienu un griestu apmešana un grīdas betonēšana. Nobeiguma apdares un instalācijas darbi iekštelpās.
  6. Teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbi. Labiekārtošanas, t.sk. celiņu un piebraucamo ceļu darbi projekta teritorijā. Būvlaukuma demontāža, rekultivācija un nobeiguma labiekārtošanas darbi.
  7. Projekta realizācijas nobeiguma darbi. Objekta nodošana ekspluatācijā.

PS “RERE MEISTARI 1”, Būvdarbu vadītājs Bruno Dzalbs

 

04.03.2019.

Kopš pagājušā gada septembra Dobeles pilsdrupās dažādās stadijās ir īstenoti inženiertīklu izbūves darbi, kas tiek veikti Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” (Nr.  5.5.1.0/17/I/002) ietvaros.

No Dobeles sporta halles puses pilsdrupu kapelai ir pievilkts elektrības spēka kabelis. Ūdensvada un kanalizācijas izbūves darbi ir veikti daļēji, jo pilnīgai pabeigšanai ir nepieciešami detalizētāki papildu risinājumi. Visi inženierkomunikāciju darbi tiek veikti ar caurdures metodi, tādā veidā nodrošinot minimālus bojājumus esošajai infrastruktūrai.

Vienlaicīgi kapelas iekšienē tika noslēgti arheoloģiskie darbi. Tiesa, atradumu gaužām maz, jo kapelas pagrabs jau vairākkārt ir ticis pārmeklēts. Par to liecināja arī izpētes vietās sabērtie 20. gs. būvgruži. Arheoloģisko darbu pabeigšana ļāva uzsākt pamatu un starpsienu izbūvi kapelas austrumu daļā.

Janvāra beigās būvlaukumā darbi tika apturēti nepiemēroto laika apstākļu dēļ. Būvnieks PS “RERE Meistari” informēja pašvaldību, ka darbi tiks atsākti līdz vidējā gaisa temperatūra pakāpsies virs +5º C. Beidzoties tehniskajam pārtraukumam, turpināsies inženiertehnisko komunikāciju izbūves darbi, kā arī tiks uzsākta pagraba pārseguma izbūve.

 

26.09.2018.

Galvenā būvuzņēmēja “RERE Meistari” pirmais izaicinājums pēc iekārtošanās būvobjektā bija nestabilo akmeņu nostiprināšana mūru augšdaļā, tādā veidā nodrošinot drošus darba apstākļus kapelas iekšienē arheoloģisko zemes darbu veicējiem.

Pēc mūru augšdaļas nostiprināšanas būvuzņēmēja darba fronte pārcēlās uz kapelas ārieni, uzsākot mūru nostiprināšanu un konservāciju kapelas fasādēm.  

Savukārt izveidotajās drošajās darba zonās kapelas iekšienē uzsākās arheoloģiskie zemes darbi arheologa Andra Tomašūna uzraudzībā. Arheoloģisko izrakumu mērķis ir izsmelt no kapelas iekšienes kultūrslāni, kas izveidojies laika gaitā kopš pils pamešanas, tādā veidā atbrīvojot vēsturiskā pagraba telpas.

Šobrīd zeme ir izsmelta pilnā apjomā austrumu piebūves daļā, un praktiski ir pabeigti zemes izsmelšanas darbi kapelas rietumu daļā. Jau tagad ir redzams, ka plānotais pagraba stāvs kapelai tiks izbūvēts, un būs iespējams izbūvēt starpsienas, kā tas ir plānots būvprojektā.

Papildus šī brīža mūru konservācijas darbiem ir plānots uzsākt ārējo inženiertīklu izbūves darbus - būvprojekts paredz nodrošināt kapelas ēkai pieslēgumu pie pilsētas ūdensvada, kanalizācijas un elektrotīkla.

                   

 

08.06.2018.

Š.g. maijā tika parakstīti būvdarbu, būvuzraudzības, autoruzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības līgumi par Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurāciju un pārbūvi Brīvības ielā 2C, Dobelē. Saskaņā ar konkursa rezultātiem būvdarbus veiks PS “RERE Meistari 1” par kopējo  līgumcenu 1 955 750,07 eiro bez PVN, būvuzraudzību veiks SIA “RS Būvnieks”, autoruzraudzību nodrošinās SIA “Konvents” un arheoloģisko uzraudzību nodrošinās Andris Tomašūns. Projekta ietvaros plānots veikt arheoloģisko izpēti kapelas mūru daļā, konservāciju un jaunas infrastruktūras izbūvi, izveidojot telpas Dobeles Novadpētniecības muzejam. Jaunradītie pakalpojumi bagātinās tūrisma, kultūras un izglītojošo pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinās vidi Livonijas ordeņa pils kompleksa tradicionālās amatniecības un tūrisma mārketinga attīstības centra izveidei Dobelē un Zemgales reģionā.. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2020. gada jūnijam.

05.01.2018

2018.gada 2.janvārī Jelgavas pilsētas dome un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza vienošanos par projekta Nr.5.5.1.0./17/I/002 „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” īstenošanu. Trīs Zemgales pašvaldības – Jelgava, Dobele un Bauska - piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, īstenos kopīgu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas projektu.