?!XJautājumi un ierosinājumi
X
Jautājumi un ierosinājumi
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

Atver sirdi Zemgalē

Projekts: ''Atver sirdi Zemgalē''

Programma: Izaugsme un nodarbinātība.

Specifiskais atbalsta mērķis 9.2.2. ''Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem"

Vadošais partneris: Zemgales plānošanas reģions

Sadarbības partneri: Zemgales reģiona pašvaldības un institūcijas

Projekta mērķis: palielināt Zemgales reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar  invaliditāti un bērniem

Galvenās aktivitātes:

  1. izvērtēt personas ar invaliditāti un bērnu individuālās vajadzības;
  2. izstrādāt detalizētu plānu Zemgales reģionā, kurā izvērtēti esošie pakalpojumi un noteikti nepieciešamie uzlabojumi to optimālai attīstībai;
  3. izstrādāt priekšlikumus bērnu aprūpes iestāžu pārveidei, lai tajās valdītu ģimeniska vide
  4. sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus personām ar invaliditāti;
  5. apmācīt speciālistus;
  6. izglītot un informēt sabiedrību.

Projekta kopējās izmaksas: 5 580 964 EUR

ESF finansējums: 4 853 010,40 EUR

Dobeles novada pašvaldības finansējums:  projekta partneriem piešķirtais finansējums būs zināms 2016.gada otrajā pusē.

Projekta īstenošanas laiks: 2015.gada 1.decembris - 2022. gada 31.decembris

Projekta vadītāja no sadarbības partnera: Dobeles novada pašvaldības projektu vadītāja Taiga Gribuste

Kontaktinformācija: taiga.gribuste@dobele.lv  tālr.: 63720931; fakss 63722463

 

Jaunumi:

03.10.2016.

Projekts “Atver sirdi Zemgalē” aicina vecākus pieteikt sociālajai rehabilitācijai bērnus, kam noteikta invaliditāte

KAD? Pieteikšanās turpināsies līdz šī gada 31. oktobrim. Tas nozīmē – vairs nav atlicis daudz laika!

KĀPĒC? Pieteikties nepieciešams, lai bērni, kam noteikta invaliditāte, varētu saņemt sev nepieciešamo sociālo rehabilitāciju. (Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz bērnam sadzīvot ar veselības traucējumiem, tikt galā ar ikdienu un mācīties dzīvot sabiedrībā. Sociālo rehabilitāciju veic tādi speciālisti kā, piemēram, psihologs, logopēds, reitterapeits, hidroterapeits.) Ne mazāk būtisks ir fakts, ka pakalpojumus saņems arī bērnu vecāki, turklāt – pilnīgi bez maksas!

CIK DAUDZ? Kopumā katram bērnam no 2017. līdz 2022. gadam paredzēta iespēja apmeklēt līdz pat četrus dažādus speciālistus (piemēram, psihologu, logopēdu, reitterapeitu, hidroterapeitu vai jelkādu citu speciālistu, kas viņam nepieciešams); katru – līdz desmit reizēm. Savukārt bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes šajā laikā bez maksas varēs apmeklēt līdz diviem dažādiem speciālistiem – psihologu, rehabilitologu, fizioterapeitu vai izglītojošas atbalsta grupas; katru – līdz desmit reizēm.

KUR? Šo iespēju var izmantot visi vecāki, kas dzīvo Zemgales plānošanas reģionā (izņemot Jaunjelgavas novadu).

KĀ? Lai pieteiktos, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Ja rodas jelkāda veida neskaidrības (tostarp gadījumos, kad sociālie darbinieki jums nespēj sniegt visu informāciju, kas jūs interesē), droši zvaniet vai rakstiet projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītājai Dacei Strautkalnei, e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv, tālrunis: 63021250, 28807929.

Vairāk informācijas šeit>

 

03.03.2016.

Interese par projekta īstenošanas norisi, sasniedzamiem rezultātiem un rezultātu uzturēšanu ir ļoti liela un jautājumu daudz. Tā iemesla dēļ projekta īstenotājs Zemgales plānošanas reģions pastāvīgi rīko informatīvus seminārus, kur tiek aicināti sociālā darba veicēji pašvaldībās, pašvaldību izpildvaras pārstāvji, mediķi - visi, kas tieši vai netieši iesaistīti uzsāktajā deinstitucionalizācijas procesā.

Kas ir deinstitucionalizācija (DI)?

Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz nepieciešamo atbalstu cilvēkiem ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt. Tās mērķis - nodrošināt iespēju dzīvot savās mājās vai ģimeniskā vidē. Galvenās DI mērķa grupas ir trīs: visi bērni, kas mitinās iestādēs, bērni ar funkcionālajiem traucējumiem, kas aug ģimenēs, un pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem.

Šā gada 23. februārī Jelgavā notika sanāksme, kurā bērnu aprūpes iestāžu speciālistiem tika skaidrots, kā notiks bērnu spēju izvērtēšana, kādi speciālisti tiks iesaistīti šajā procesā (sociālais darbinieks, speciālais pedagogs, neirologs, logopēds, fizioterapeits, klīniskais psihologs un ergoterapeits) ar mērķi izstrādāt individuālo atbalsta plānu un nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību institūcijās. Bērnu izvērtēšana notiks laika periodā no aprīļa līdz novembrim, ( ar zemāku intensitāti vasaras sezona).

10. martā Dobeles novada pašvaldība rīkoja tikšanos ar pašvaldības un valsts policijas pārstāvjiem, novada praktizējošo psihiatru, bāriņtiesu, nepilngadīgo lietu komisijas un izglītības pārvaldes speciālistiem, kur tika apspriests efektīgas starpinstitūciju sadarbības plāns, tai skaitā DI projekta kontekstā.

30. martā Aizkrauklē plānota visu projekta sadarbības partneru un pašvaldības DI vadības grupu kārtējā ZPR rīkotā sanāksme, kurā piedalīsies LR Labklājības ministrijas speciālisti. Paredzamas plašas diskusijas.

Par cilvēka cienīgu dzīvi
Telpas, no kurām nevari iziet, kad to gribi. Nekādas iespējas izvēlēties, ko šobrīd darīt. Zāles... Daudz zāļu. Kādam nolūkam, neviens paskaidrot negrasās. Ja izdodas parunāties ar kādu, kas klausās, šodien ir veicies.
Tāda ikdiena daudziem šķistu elle. Bet ir cilvēki, kuriem tā ir realitāte, un neviens neprasa, vai viņiem tā patīk. Lai situāciju mainītu, ar ES fondu atbalstu Latvijā sākusies deinstitucionalizācija (DI) - projekts, kas palīdzēs dzīvot ārpus iestādes sienām.

Kam plānots palīdzēt
Projekts attiecas uz trim cilvēku grupām - personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem un jauniešiem, kas mitinās aprūpes iestādēs, un bērniem ar invaliditāti. Kaut arī saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantu Latvijā jau sen bija jānodrošina sabiedrībā balstīti pakalpojumi, joprojām dominē aprūpe dažādās institūcijās. Cilvēkiem ar veselības traucējumiem nav tiesību izvēlēties, kur dzīvot un kā pavadīt laiku; viņi ir mākslīgi izolēti un šķirti no sabiedrības. Savukārt bērni, auguši iestādēs, nezina, ko nozīmē ģimene un ikdienas norises, un reālā dzīve viņus pārsteidz nesagatavotus.
Nepieciešamība pēc pārmaiņām šķiet loģiska, tomēr līdz šim cilvēktiesības Latvijā pastāvējušas vien uz papīra. Tagad beidzot ir gaidāma praktiska reforma, turklāt visā valstī - sadarbojoties ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, to virza Labklājības ministrija.

Biedē garīgi traucējumi
Zemgales plānošanas reģionā DI projekts ar nosaukumu „Atver sirdi Zemgalē" sācies jau pagājušajā gadā, kad, informējot par iecerēto, tā vadītāja Dace Strautkalne tikusies ar visu reģiona pašvaldību pārstāvjiem un aprūpes speciālistiem. Projekts uzņemts ar dalītām emocijām - arī bažām par to, ka DI, integrējot sabiedrībā cilvēkus ar garīgiem traucējumiem, apdraud līdzcilvēku drošību. Kā uzskata Dace Strautkalne, lielākoties pretargumenti balstīti stereotipos, savukārt tie - informācijas trūkumā. „Vai zināt, cik Zemgales reģionā ir cilvēku ar garīgiem traucējumiem?" viņa jautā. „Vairāk nekā desmit tūkstoši, un no tiem vienīgi četri procenti atrodas iestādēs! Tātad - gribam to vai ne - viņi jau diendienā dzīvo mums cieši līdzās; mēs vienkārši viņus nepamanām. Projekta „Atver sirdi Zemgalē" rezultātā tikai 84 cilvēki ar viegliem garīgiem traucējumiem, ja paši to vēlēsies, pametīs iestādes sienas, turklāt katram no viņiem būs gadu ilgs sagatavošanas posms, pēc tam - atbalsts ikdienā."
Diskusijas bijušas veiksmīgas un pirmais projekta solis ir sperts - 19. janvārī sadarbības līgumus parakstījušas teju visas Zemgales reģiona pašvaldības, izņemot Jaunjelgavu. Var sākties nākamais posms - noskaidrot, kas nepieciešams katram no minētajiem cilvēkiem. Tas nozīmē apjomīgu darbu - speciālisti dosies uz valsts aprūpes centriem, lai ikvienam, kas tur mitinās, izstrādātu individuālu aprūpes plānu. Tādi tiks radīti arī cilvēkiem, kas neatrodas iestādēs, bet riskē tur nokļūt atbalsta trūkuma dēļ. Savukārt gada beigās, kad būs noskaidrotas reālās vajadzības, pašvaldībās veidos jaunus pakalpojumus, uzlabos jau esošos vai pirks tos no kaimiņu reģioniem. Aprūpe mājās vai dienas centros, specializētas darbnīcas, grupu dzīvokļi, dažādu speciālistu konsultācijas, sociālo mentoru atbalsts, nodarbības... Tās ir tikai dažas no plānotajām norisēm - tik būtiskas cilvēkiem, kuru pasaule šobrīd nesniedzas tālāk par četrām sienām.

Svarīgs katrs gads
Dzīve uzlabosies arī ģimenēm, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti. Zemgales reģionā vien 375 bērni ar traucējumiem saņems rehabilitācijas, sociālās aprūpes un tā saucamā atelpas brīža pakalpojumu - iespēju bērnu uzticēt speciālistiem, tikmēr pašiem vecākiem atgūstot spēkus. Ja izsniegts VDEĀK atzinums par īpašu kopšanu, atelpas brīža pakalpojums pieejams jau tagad. „Nereti vecāki sevi emocionāli sadedzina, rūpējoties tikai par bērnu," saka Dace Strautkalne. „Projekta ietvaros arī viņi varēs saņemt veselības aprūpes vai psihologa palīdzību, un tas nozīmē, ka ģimenes kļūs stiprākas un stabilākas. Bezmaksas pakalpojumi jūtami atvieglos dzīvi - vismaz uz projekta laiku līdz 2022. gada beigām, bet arī tas ir daudz, jo bērna attīstībā ikviens gads ir svarīgs un neatgūstams."

Ilgas pēc mājām
Dace Strautkalne ir pārliecināta, ka projekta rezultātā būtiski pieaugs arī audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits. Kad DI tika īstenota Bulgārijā, bērnu daudzums institūcijās saruka uz pusi, un astoņas aprūpes iestādes tika slēgtas. „Viens no DI projekta uzdevumiem - mainīt sabiedrības attieksmi pret bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, kā arī motivēt tās ģimenes, kas vēl šaubās - adoptēt vai arī ne," saka Dace Strautkalne. „Stereotipu netrūkst - slikti gēni, iedzimti uzvedības traucējumi... Tomēr, kad radi savu bērniņu, vai tev kāds izsniedz drošības garantu? Mēs tāpat nezinām, vai viņš piedzims vesels, kāds būs viņa raksturs vai inteliģences koeficients. „Jā, bet vismaz savs..." saka cilvēki. Kad adoptē, nav divu domu - viņš kļūst par tavējo, un tu esi piepildījis gan savu, gan pamestā bērniņa sapni."
Šķiet, nebūs pārspīlēti teikt, ka DI projekts īstenos daudzus sapņus. Arī pārdrošākos, kurus citi sauktu vienkārši - par normālu ikdienu.