?!XJautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
X
Jautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.

Top jauna Zemgales reģiona Attīstības programma

07.01.2021

Zemgales Attīstības padome (ZAP) attālinātā sēdē pirmajā redakcijā apstiprinājusi un publiskajai apspriešanai nodevusi Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības programmas 2021.- 2027. gadam projektu.

Minētā dokumenta izstrāde aizsākās mazliet vairāk nekā pirms gada un tā tapšanā, ieguldīts liels un pacietīgs darbs, kas saistīts ar apjomīgas informācijas un datu ievākšanu, apstrādi un analīzi, dažāda līmeņa speciālistu plašu iesaisti. Ņemot vērā Covid–19 vīrusa pandēmijas izraisītos mobilitātes ierobežojumus valstī, pārsvarā attālināti notikušas deviņu tematisko darba grupu sanāksmes ar reģionā ietilpstošo 22 pašvaldību attīstības plānošanas un citu speciālistu, kā arī ar valsts institūciju deleģētu pārstāvju piedalīšanos. Par sava veida atspēriena platformu jaunā dokumenta izstrādē zemgalieši, līdzīgi kā kolēģi citos reģionos, izmantojuši definētos mērķus, kas ietverti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam un pašu reģionā apstiprinātajā Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2015. - 2030. gadam.

Topošā dokumenta vairāk nekā 200 lappusēs ietverta esošās situācijas analīze, tostarp dabas un cilvēkresursu, infrastruktūras, apdzīvotības un attīstības centru sniegto pakalpojumu, ekonomikas un reģiona veiktspējas, sabiedrības drošības, sadarbības un funkcionālo saišu novērtējums, kā arī SVID analīze. Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes raksturojumā redzams, ka pēc gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nākamajā vasarā ZPR pašreizējo 22 pašvaldību vietā paliks vairs tikai sešas – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novads, kā arī valstspilsēta – Jelgava. Ievērību pelna fakts, ka līdz šim platības ziņā reģionā lielākais – Jelgavas novads pēc reformas kļūs par mazāko, bet Jēkabpils novads kopā ar Jēkabpils pilsētu – par lielāko.

No ZPR telpiskās attīstības plānotājs Sergejs Gemma, prezentējot topošo Programmu, secināja, ka iedzīvotāju skaits, līdzīgi kā visā valstī, pakāpeniski samazinās. Pērnā gada sākumā Zemgales reģionā bija 228 409 iedzīvotāji, kas ir par 0,8% mazāk nekā vēl pirms gada, taču darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir 61,2% , kas ir nedaudz lielāks nekā vidēji valstī (60,9%). Priecē fakts, ka arī bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, 2020. gada septembrī Zemgalē sasniedzot 7,1 %. Viszemākais tas bija Iecavas un Ozolnieku novadā, kā arī Jelgavas pilsētā. Attīstības vīzijā paustais, ka Zemgalei līdz 2030. gadam jākļūst par konkurētspējīgu, zaļu reģionu Latvijas vidienē, sasaucas ar reģiona attīstības stratēģisko mērķi “Apdzīvotas pilsētas un lauki Zemgalē ”, nosakot, ka galvenais virzītājspēks mērķa sasniegšanā ir izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, konkurētspējīga un inovatīva ekonomika, ilgtspējīga, kvalitatīva un iekļaujoša dzīves vide pilsētās un laukos. Savukārt reģiona ekonomiskais profils aptver četrus galvenos specializācijas virzienus: bioekonomika, lauksaimniecība un tās produktu pārstrāde, dabas resursu apsaimniekošana, apstrādes rūpniecība kā pilsētu specializācija, tūrisms un amatniecība kā reģiona identitātes zīmols.

Tāpat nav mazsvarīgi, ka jaunajā Programmā atspoguļojumu guvis jau agrāk ar Eiropas Savienības atbalstīto projektu atbalstu izstrādātais reģiona Mobilitātes plāns 2021.-2027. gadam, kur definēts mērķis uzlabot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un kravu nogādi, samazinot ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī Reģionālais ainavas un zaļās infrastruktūras plāns, kas ir pirmais šāda veida dokuments valstī un Enerģētikas rīcības plāns 2018.-2025. gadam. Vērtējot paveikto Programmas pirmās redakcijas izstrādē, Zemgales politiķi ieskicēja vairākus problēmu jautājumus, kas risināmi tās pilnveidē. Tie saistīti, piemēram, ar ātrvilciena RAIL Baltica līnijas izbūvi.

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists
Tālrunis 29144960