Pašvaldības ziņas
Tauris

22. maija pēcpusdienā, spožas saules apspīdētajā un mājīgajā Auces estrādē izskanējis Gunāra Ordelovska 95. gadadienai veltītais pūtēju orķestru koncerts, kas vienlaikus ļāva ieklausīties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pūtēju orķestru koncertu repertuārā.

Koncerta sākumā apmeklētājus pārsteidza balādisks un skanīgs vēstījums par Tālavas taurētāju, kas šobrīd ir īpaši aktuāla tēma, - uzticība, pašapziņa, spēja ziedot sevi tēvzemes labā, un pretstatā tām – nodevības tēma, ir tik pazīstama visām tautām, tāpēc koncerts tika atklāts ar Latvijas Valsts un Ukrainas Valsts himnām, kas apliecināja mūsu tautas atbalstu kara briesmās nonākušajai ukraiņu tautai.

Svinīgajā uzrunā klātesošos uzrunāja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis: “Šodien, kad esam sapulcējušies, lai klausītos fantastisko pūtēju orķestru uzstāšanos, gribu uzsvērt, ka Auce Latvijā ir īpaša vieta, kur ļoti mīl pūtēju orķestru mūziku un gadiem ilgi ir strādāts pie šī muzikālā mantojuma saglabāšanas, kur vislielākais paldies jāsaka Gunāram Ordelovskim kā pūtēju orķestru mūzikas tēvam. Paldies viņam par šo kultūrmantojumu, ko mums jāprot saudzēt un saglabāt arī turpmāk! Paldies Andrim Egilam Āboliņam par šī Gunāra Ordelovska mantojuma sargāšanu, tas nebūt nav viegls darbs, ieinteresēt, iemācīt, uzmundrināt, kad apnīk vai nesanāk…, bet, redzot, ka pūtēju orķestra “Auce” pulks allaž ir liels, ir skaidrs, ka bērniem un jauniešiem šī muzicēšana ir svarīga un viņi ar lepnumu sevi sauc par tā dalībniekiem. Mēs patiešām varam būt lepni, ka ik gadu, pateicoties pūtēju orķestru mūzikai, Auces vārds vairāk kā 20 gadu garumā plaši izskanējis ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ik gadu Starptautiskajā Gunāra Ordelovska pūtēju orķestru festivālā ieradās kāds vieskolektīvs, un ikreiz ir bijusi tāda sajūta, ka runājam vienā valodā – mūzikas valodā, kas vieno un iepriecina, jo mūzika ir valoda, kurā nerunā visi, bet tajā saprotas ikviens… Šobrīd laiki ir mainījušies, ierasto dienas ritmu un tradīcijas izjauca Covid – 19 pandēmija, taču es priecājos, ka šodien atkal Auces estrādi pieskandinās orķestri, atdodot godu pūtēju orķestru mūsdienu skolas pamatlicējam Gunāram Ordelovskim.”

Kā pirmais piemiņas koncertā izskanēja tieši Gunāra Ordelovska radītais skaņdarbs “Melodija”, ko diriģēja Andris Egils Āboliņš. Koncerta turpinājumā Zemgales novada, Rīgas un Pierīgas pūtēju orķestru sniegumā skanēja vēl vairāki Gunāra Ordelovska radīti skaņdarbi, kā arī skaņdarbi no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pūtēju orķestru koncertu repertuāra. Ar raitiem deju soļiem koncerta programmu papildināja un skatītājus uzmundrināja Vītiņu Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Robežnieki”.

Gunārs Ordelovskis savā dienasgrāmatā reiz ierakstījis: “Esmu dzimis 1927. gada 28. marta pirmdienā. Mana mamma toreiz teikusi, ka viss ir labs, ko pasākam pirmdienā. Bet paps atsmējis: “Viss ir labs, kas iesākas ar mūziku!”” Kā vēlāk stāstījusi bērna pieņēmēja Anniņa, - puikiņš tā esot brēcis, ka slimnīcas galvenais ārsts savā kabinetā, mežonīgā brēciena izbiedēts, esot palēcies gaisā stāvus un iesaucies: “Tās tak visīstākās Jērikas bazūnes! Kaut tik nama mūri nesabruktu!” Tā kā Gunārs ir dzimis muzikālā ģimenē, arī viņam bērnībā negāja secen stundām ilgā sēdēšana pie klavierēm. Cita lieta, kad viņa rokās nonācis maziņš, dzeltens, sabuktēts altiņš, kas pavēris pavisam citu ceļu mūzikā, par ko mēs varam pārliecināties tagad… Nokļūstot Jāņa Ozoliņa vadītājā pūtēju orķestrī, viņš saprata, ka tā ir ne tikai kolektīva muzicēšana, bet māksla! Dienasgrāmatas turpinājumā lasām: “Es jutos kā septītajās debesīs! Un tad viss tikai sākās…”

Koncerta laikā tika demonstrēti vēsturiski video, kuros ikviens varēja pārliecināties par Gunāra Ordelovska nozīmīgo devumu Latvijas pūtēju orķestru mūzikas attīstībā un ne tikai... Darbs dažādos mūzikas kolektīvos ietekmēja arī komponista jaunradi, kuru veido neskaitāmi aranžējumi un daudz oriģinālkompozīciju pūtēju orķestriem, lauku kapelām, dažāda sastāva ansambļiem. Gunāra Ordelovska komponista devums ir ļoti nozīmīgs - radīti skaņdarbi ne tikai pūtēju orķestriem un ansambļiem, bet arī kamermūzika, dziesmas koriem, viņš veidojis arī tautasdziesmu apdares, un, protams, tapuši muzikāli skatuviski darbi – mūzikli un operetes. Gunāru noteikti varam saukt par komponistu un aranžētāju, kura kompozīcijas, dziļi sakņotas tautas mūzikas tradīcijās, aizsāka jaunu un laikmetīgu orķestru skanējumu. Kopskaitā aiz sevis viņš atstājis vairāk kā 800 darbu.

 Tieši Aucē 1996. gadā tika aizsākta īpaša tradīcija ar krāšņu pūtēju orķestru festivālu godināt un atcerēties izcilo maestro, profesoru, trombonistu, diriģentu un vienu no talantīgākajiem, neaizmirstamākajiem un brašākajiem vīriem – iedvesmotājiem - no pūtēju orķestru saimes,  – Gunāru Ordelovski, kuram ir sevišķi nopelni Latvijas pūtēju orķestru muzicēšanas tradīciju attīstībā, kā arī jauno speciālistu un entuziastu audzināšanā. Viņš ir cilvēks, kurš izaudzinājis vairākas diriģentu un instrumentālistu paaudzes, kuri tur augsti godā viņa atstāto kultūrmantojumu. Kā atzinis Gunāra Ordelovska kolēģis un profesors Mendelis Bašs: “Gunārs savu dzīves sveci dedzināja no abiem galiem vienlaicīgi, pārāk īss bija viņa ceļš”, taču ārkārtīgi vērtīgs! 

Paldies visiem koncerta dalībniekiem - Dobeles pilsētas kultūras nama pūtēju orķestrim “Dobele” un diriģentam Ervīnam Zandersonam, Dobeles novada Auces pilsētas kultūras centra pūtēju orķestrim “Auce” un diriģentam Andrim Egilam Āboliņam, Jelgavas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestrim un diriģentam Raitim Ašmanim, Jūrmalas kultūras centra pūtēju orķestrim “Jūrmala” un diriģentam Bruno Jurgenbergam, Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestrim “Rota” un diriģentam Agrim Celmam, Bauskas novada Skaistkalnes pagasta tautas nama pūtēju orķestrim “Skaistkalne” un diriģentam Jānim Kalniņam, Jelgavas novada Ozolnieku pagasta orķestrim “Zelmeri PRO” un diriģentiem Jānim Retenajam un Tomasam Kokamegi, Ikšķiles pūtēju orķestrim “Ikšķile” un diriģentei Lindai Ivanovai, RTU studentu pūtēju orķestris "SPO" un diriģentam Mārim Martinsonam!

Īpaša pateicība koncerta radošajai komandai: koncerta mākslinieciskajam vadītājam Jānim Retenajam, mākslinieciskā vadītāja asistentam Tomasam Kokamegi, koncerta režisorei Elīna Apsīte, koncerta producentam Armandam Leimanim un koncerta vadītājam Edgaram Liporam!

Paldies visiem klātesošajiem, kuri izvēlējās saulaino svētdienas pēcpusdienu pavadīt Auces estrādē, lai pieminētu izcilo personību Gunāru Ordelovski muzikālā gaisotnē!  

Plašāka fotogalerija

Informāciju sagatavoja:
Gita Šēfere-Šteinberga
Dobeles novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
Reiņa Oliņa foto