?!XJautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
X
Jautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.

Dobelē spārnus izpleš ideja par kultūrtelpu “HILDA”

Ēka Skolas ielā 9, Dobelē
14.09.2021

Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola 11. septembrī atvēra vārtus un durvis ēkai Skolas ielā 9, lai organizētu Dzejas un mākslas dienu.

Jau iepriekš, kopā sanākot domubiedriem, radās ideja par kultūrteplu “HILDA” un pirmo pasākumu, kas pievērstu sabiedrības uzmanību šai vietai un ļautu iztēloties, kā te varētu veidoties radoša telpa un ar laiku - Mākslas kvartāls, ietverot sevī gan Mākslas skolu un Mūzikas skolu, gan koncertzāli “Zinta” un Pļavas ielas terasi ar skatu uz Dobeles Pili. Novadpētniecības muzeja un Mākslas skolas speciālisti īpašumā Skolas ielā 9 saskata potenciālu novadnieces Hildas Vīkas ekspozīcijas un viņas darbu galerijas veidošanai. Te kopā sanāktu mākslinieki, mūziķi, rakstnieki, citi radoši cilvēki un domubiedri, kā arī šo ēku varētu piemērot neformālās mākslas izglītības apgūšanai.

Pagalmā, kas apvieno ēku Skolas ielā 9 un Dobeles Mākslas skolu Skolas ielā 11,  varēja baudīt Dobeles Mūzikas skolas audzēkņu koncertu, klausīties Hildas Vīkas dzejas un prozas lasījumus Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēnu izpildījumā. Dzejniece Inese Zandere runāja par mākslinieci Hildu Vīku, kā arī iepazīstināja klātesošos ar saviem darbiem. Pasākuma izskaņā varēja noskatīties 1990. gadā veidotu dokumentālo filmu “Elefants” par Hildu Vīku.

Hildai Vīkai patika grezni tērpi un rotas, tāpēc Mākslas skola piedāvāja papīra leļļu un tērpu veidošanas darbnīcu, kurā aizrāvās gan lieli, gan mazi pasākuma apmeklētāji.

Ēkā bija apskatāma Hildas Vīkas oriģināldarbu izstāde. Savukārt pie Dobeles Mākslas skolas pagalma žoga izveidota unikāla ārpusmuzeja izstāde ar mākslinieces Hildas Vīkas gleznu lielformāta reprodukcijām. Gleznu oriģināli glabājas Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā. Paredzams, ka ārpusmuzeja izstāde būs apskatāma visu septembra mēnesi. Reprodukcijās redzami darbi gan rudenīgās noskaņās, gan Dobeles ainavas, kā arī mākslinieces pašporteti, portrets kopā ar vīru Viktoru Eglīti un dažas iztēlē radītas ainavas. 

 

Ēka Skolas ielā 9 celta 20. gs. 50. gados. Tautā to vēl arvien reizēm mēdz saukt par “ģenerāļa māju”, jo padomju varas gados to apdzīvoja padomju armijas augsta ranga virsnieki, bet pavisam nesen te bija Dobeles sākumskolas bibliotēka, un, kamēr notika Mūzikas skolas rekonstrukcija, šeit bija izvietotas arī dažas jauno mūziķu mācību klases.
Kas saista “ģenerāļa māju” un mākslinieci Hildu Vīku? Pagaidām tikai domubiedru ideja veidot māksliniecei veltītu kultūrtelpu, kas tiktu dēvēta viņas vārdā - HILDA.
20. gs. 50.- 60. gados turpat netālu, pāri ielai, māksliniece gleznojusi Bērzes upi un slūžas. Noteikti vairākkārt gājusi garām šim namam, ko tolaik aizsedza augsta dēļu sēta ar zaldātiem un “bobiku” pie tās. Hilda manīta, ciemojoties netālu esošajās mājās Upes ielā. Kādas domas viņu ir vadījušas staigājot te, Dobelē, mēs varam tikai iztēloties. 

 

Pētot vēstures materiālus, redzams, ka ziņu par ēku ir maz. 1993. gadā ēkā ierīkota kafejnīca “Zem eglītēm”. Tobrīd telpas vēl pieder Krievijas armijai, kas māju izīrē. Dobeles pilsētas valdē tiek risināts jautājums par telpu pārņemšanu vai nomu Dobeles sākumskolas vajadzībām.  Dobeles sākumskola savu darbību uzsāk 1992. gada 1. septembrī blakus ēkā Skolas ielā 11. 1993. gada beigās ēka Skolas ielā 9 nonāk pašvaldības īpašumā un tiek nodota apsaimniekošanā Dobeles sākumskolai. Ēka bija pirmais no Krievijas armijas atgūtais īpašums Dobelē.

1994. gada janvārī ēkā notiek Dobeles sākumskolas radošā darba centra atklāšana. Telpās iekārtota bibliotēka un neliela izstāžu zāle. Pirmajā izstādē jauniegūtajās telpās redzami mākslinieces Līvijas Zariņas darbi. Pēc izstādes Līvija Zariņa saka: “Katrs dobelnieks zināja šo māju aiz augstās dēļu sētas ar niknu suni iekšpusē, krievu zaldātu pie vārtiem. Tagad šajā mājā dažās mājīgi iekārtotās istabiņās ir skolas bibliotēka, vairākas telpas bērnu veidojumiem no māla, ādas darinājumiem. [..] Es iedomājos šo māju skaistu puķu un zaļumu ieskautu. Kad nogāzīs to šausmīgo sētu, arī Dobeles pilsētas iedzīvotāji varēs, tāpat garām ejot, ieskatīties šajā skaistajā stūrītī”.

Mūsdienās padomju laika betona sētas vairs nav, un Dobelē ir izveidojusies Mākslas skola, kas tagad mīt tepat blakus bijušajai “ģenerāļa mājai”. Savukārt novadnieces Hildas Vīkas māja, kas atradās pie Ķestermeža, Tērvetes ielas pusē, ir zudusi, bet joprojām nav rasta vieta mākslinieces Hildas Vīkas darbu pastāvīgai eksponēšanai.

Domubiedru grupai, kas veidojas ap Dobeles vēstures biedrību, ir vīzija, ka ar Dobeles novada pašvaldības un citu finanšu resursu piesaisti šādu vietu pakāpeniski varētu veidot Skolas ielas devītajā namā, nosaucot to par kultūrvietu “HILDA”. Cerību vieš arī mākslinieces mantojuma glabātājas Ingrīdas Frickausas dāvinājums “sālsmaizei” - Hildas Vīkas glezna “Sprauga sētā” (1956. gads, attēlā: Dobeles mājas pagalma vārti).

Dobeles Novadpētniecības muzejā līdz 24. septembrim apskatāmi Hildas Vīkas zīmējumi, kas tapuši 20. gs. 20. - 30. gados. Tajos atklājas daudzveidīgi, pat eksotiski sižeti un tēli, idealizētas, piesātinātas ainas un sīkas detaļu stilizācijas. Zīmējumi ir no privātkolekcijas un Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma.

          

Informāciju sagatavoja:
Baiba Golubeva
tālr. 63700181
e-pasts: baiba.golubeva@dobele.lv

Paldies par atbalstu pasākuma rīkošanā: Dobeles novada pašvaldībai, Dobeles Mākslas skolai, Dobeles Mūzikas skolai, Dobeles Valsts ģimnāzijai, Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centram, kā arī Dobeles Novadpētniecības muzejam.