?!XJautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.
X
Jautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Ierakstiet simbolu virkni, kas redzama attēlā.

Vēsture

Ziņas par Ukru muižu ir no 1683. gada inventarizācijas. Ukru muiža piederēja Kurzemes hercogam Jēkabam. Inventarizācija sastādīta, kad iepriekšējais pārvaldnieks kapteinis Johans Hermanis Knopfs nodod lietas jaunajam pārvaldniekam Magnusam Gothardam Heningam. Pēc 1795. gada, kad Kurzemes hercogiste beidza pastāvēt un tās vietā Krievijas valdība izveidoja Kurzemes guberņu, Ukru kroņa muižu apsaimniekoja Kurzemes guberņas kamerālvalde.

1829. gadā Ukru teritoriju pievienoja Kauņas guberņai. Ukru teritorijā bija Annu pusmuiža, Buividu pusmuiža, Mazauces pusmuiža, Vilkaļu pusmuiža.

1918. gadā nodobinājās jaunas valstis. Tā kā Latvijai un Lietuvai radās domstarpības robežas jautājumā, tās griezās pēc palīdzības šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa nolēma, ka etnogrāfiskais princips izvirzāms pirmajā vietā un robežas noteikšanas pamatam jābūt agrākajām Kurzemes administratīvajām robežām. Starp Latvijai piešķirtajiem apgabaliem bija arī Ukru novads. No 195 saimniecībām tikai 19 ir bijušas lietuviešu zemniekiem, pārējās piederējušas latviešiem. Ukru pagasts nodibināts ar Iekšlietu ministra 1921. gada 22. oktobra rezolūciju. Tika dibinātas un aktīvi darbojās dažādas biedrības, kuras kopā ar pagasta padomi 1933. gadā uzcēla tautas namu. Zāle ar 300 sēdvietām, piedevām vēl balkons.

1936. gada 18. oktobrī reizē ar Ukru pagasta dibināšanas piecpadsmito gadskārtu tika iesvētīta un darbu uzsāka jaunā skola.

Ukros bija 5 dažādas tirdzniecības vietas, kurās tirgoja visdažādākās preces - sākot ar dzelzs izstrādājumiem, petroleju, darba apaviem, mazgāšanas līdzekļiem, tabaku, sāli, cukuru, garšvielām un augļūdeņiem, beidzot ar tik plaši iecienīto V.Ķuzes saldumu klāstu. Darbojās divas dzirnavas, zāģētava, ķieģeļu ceplis. Labības kulšanai tika iegādātas kuļmašīnas. Saražoto produkciju - labību, cukurbietes un citus lauksaimniecības ražojumus veda uz Bēnes staciju. Tā kā ceļš no Ukriem uz Bēni bija šaurs un līkumains, trīsdesmito gadu beigās Šoseju un zemesceļu departaments veica ceļa pārbūvi.

Nāca 1940. gads un 1941. gads – divas okupācijas. Cauri Ukriem 1944. gadā stiepās frontes līnija, tās apkārtnē atstājot drupas. Uzsākoties kolektivizācijai, izveidojās kolhozi, kuriem apvienojoties 1956. gadā noorganizēja Ukru padomju saimniecību.