?!XJautājumi un ierosinājumi
X
Jautājumi un ierosinājumi
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

Vēsture

Bērzes pagasts (līdz 1939. gadam saukts Bērzmuiža) izveidojās jau cariskās Krievijas laikā, kad Krievijā pēc vispārējās dzimtbūšana atcelšanas 1861.gadā tika veidotas vietējās pašpārvaldes institūcijas un guberņas sadalīja apriņķos un pagastos. Toreiz Bērzmuižas pagasts ietilpa Kurzemes guberņas Dobeles apriņķī un ietvēra vairāku bijušo muižu (Udzes, Bērzmuižas, Kreijas un Līves) teritorijas.

Pats nosaukums Bērzmuiža pirmo reizi vēstures dokumentos ir minēts 1492. gadā, kad  tagadējā Bērzes pagasta teritorija vēl ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā.

Līdz 1940. gada 17. jūnijam Bērzes pagasta teritorija ir bijusi daudz savādāka nekā šodien, jo toreiz Bērzes pagastā ietilpa arī liela daļa tagadējā Jaunbērzes, kā arī Līvbērzes un Glūdas pagastu teritorijas. Toreizējais Bērzes pagasts ietilpa Jelgavas apriņķa teritorijā. Ar 1950. gada 1. janvāri, pēc teritoriālās reformas, kad 19 apriņķu vietā tika izveidoti 56 rajoni, veco Bērzes pagastu sadalīja vairākos ciemos un veidoja jaunas vietējo pašvaldību teritoriālās robežas. No daļas Bērzes pagasta, Šķibes pagasta un Dobeles pagasta izveidoja Austrumu un Bērzes ciema padomes. Teritoriālie grozījumi notika 1977. gada 1. aprīlī, kad izveidoja Austrumu ciemu (tagadējo Bērzes pagastu) pašreizējās robežās.

Patreizējā Bērzes pagasta teritorijā padomju laikā atradās padomju saimniecība "Šķibe", kolhozi "Zelta druva" un "Bērzaine", tāpēc arī vēsturiski izveidojušies trīs centri ar ciemiem - Šķibes ciemu, Miltiņu ciemu un Bērzes ciemu. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, tāpat kā lielākajā daļā Zemgales līdzenuma, bija izveidojušās spēcīgas lauku saimniecības un tipiskas latviešu lauku sētas - gan spēcīgas vecsaimniecības, gan jaunas un dzīvotspējīgas jaunsaimniecības, kuras izveidojās pēc 1922. gada zemes reformas. Tieši šo apstākļu dēļ Bērzes pagastu visai smagi skāra iedzīvotāju deportācijas 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā, kuru rezultātā daudzas mājas palika tukšas un zeme neapstrādāta. Pēc 1949. gada marta, sākoties vienlaidus kolektivizācijai, lai nodrošinātu nepieciešamo darba spēku, uz Zemgales līdzenumu no Krievijas un sevišķi no Baltkrievijas tika ievests lētais darba spēks. Tāpēc, sevišķi padomju saimniecībā "Šķibe", ieplūda daudz slāvu izcelsmes cilvēku, kuru pēcnācēji vēl joprojām dzīvo pagasta teritorijā.

Pēdējie teritoriālie grozījumi notika 2009.gada 1.jūlijā, kad pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas Bērzes pagasts tika iekļauts Dobeles novada administratīvajā teritorijā.