?!XJautājumi un ierosinājumi
X
Jautājumi un ierosinājumi
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

Vēsture

Annenieku (Annenhof), līdz 1920. gadam - Annasmuiža, vārda izcelsme diemžēl nav noskaidrota.

Ir zināms, ka 12.-13. gs. šī teritorija piederēja Spārnenes zemei, kura sastāveja no 19 administratīvajām vienībām.

15. gs. Annasmuiža ietilpusi Slagūnes vakā (Zemesgrāmatā). 1561. gadā, pēc Livonijas ordeņa sabrukšanas zemes nodotas bijušā Dobeles pilskunga barona fon Rekkes Jaunpils pils novada valdījumā.

18. gs. arī Annasmuižas teritoriju skar Ziemeļu karš. Ir zināms, ka 1701. gada augustā 3 dienas šeit, Bērzes krastā, uzturējies pats Zviedru karalis Kārlis XII (netālu no Annenieku centra, iespējams Karstajā kalnā). Par to liecina dabā vēl joprojām daļēji saskatāmā, nostāstiem apvītā Zviedru grava vai grāvis. Kara sekas ir lielā mēra epidēmija, kas skar arī šīs teritorijas.

Ap 1800. gadu barona fon Rekkes dzimta uzsāk Annas muižas apbūvi. Tiek celta pati muiža un tai piederošās saimniecības ēkas. 1810. gadā uzceļ arī barona vasaras atpūtas vietu Brūnu muižu (Elisenhof). Ap to pašu laiku veidojas arī Pētermuiža (Peterhof), kas arī ir barona fon Rekkes īpašums.

1836. gadā Annasmuižas pagasta teritorijā iekļauj arī Ausātu un Slagūnes muižas.

Pēc arhīvu ziņām 1850. gadā Annas muižā uzsāk darbu vietējā skoliņa, kuru vada Irlavas skolotāju semināru beigušais skolotājs Fr. Veinberģis. Tā ir pirmā skola tuvākā apkārtnē. Vēlāk, ap 1880.gadu, ir atrodamas ziņas arī par Slagūnes skolas darbību.

1920. gadā Annas muižu skar agrārā reforma. Muižas zemes tiek sadalītas jaunsaimniecībām. Pēdējie barona fon Rekkes dzimtas pārstāvji apmetas uz dzīvi Brūnu muižā, līdz 30. gadu beigās emigrē uz Vāciju.

Sākot ar 1920. gadu, Annas muižas teritorija tiek pārdēvēta par Anneniekiem. Pirmās brīvvalsts laikā Annenieki veidojas kā kultūras centrs. 1930. gadā pie vecās muižas klēts tiek piebūvēts Tautas nams (daļēji par iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem). Pagastā darbojas izglītības biedrība "Avots", piensaimnieku biedrība, dāmu komiteja, mājturības biedrība, u.c. Ar Anneniekiem saistīti tādi ievērojami cilvēki kā gleznotājs V.Tone, rakstnieki K.Ieviņš un H.Gulbis, dzejniece- gleznotāja A.Prince, mūziķi Centis un Druvis Kriķi, soļotājs A.Priga un Pasaules čempions armvrestlingā N.Tomsons.

1941. gadā Anneniekos, tāpat kā visur Latvijā, sākas kolektivizācija. Notiek pirmās izsūtīšanas. No "Nēģu" mājām uz Sibīriju kopā ar ģimeni izved arī daudzsološo soļotāju Ansi Prigu.

1944./45. gada ziemā caur Anneniekiem virzās Kurzemes katla frontes līnija, atstādama aiz sevis izpostītas un nodedzinātas Latvijas brīvvalsts laikā uzplaukušās saimniecības. Kaujas pie Kambaru un Īlenu mājām ieiet vēsturē ar milzīgu kritušo skaitu abās armijas pusēs.

Pēc kara savu darbību atjauno jau 1941. gadā izveidotā padomju saimniecība "Kaķenieki". Pirmais p/s direktors ir A.Ozoliņš.

Apvienojoties kolhoziem "Bērzupe" un "Vienība", 1950. gadā tiek izveidots Raiņa vārdā nosauktais lauksaimniecības artelis, vēlāk kolhozs "Rainis". Pirmais priekšsēdētājs ir Fr.Seķis.

1949. gada 25. martā no Annenieku pagasta uz tālo Sibīriju tiek izvesti 69 iedzīvotāji no 20 mājām.

Attīstoties p/s "Kaķenieki", Kaķenieku ciematā arvien vairāk apmetas uz dzīvi iebraukušie viesstrādnieki. Rodas nepieciešamība pēc krievu plūsmas skolas. 1965. gadā savu darbību uzsāk Kaķenieku 8-gadīgā skola.

1976. gadā p/s "Kaķenieki" pievieno kolhozu "Rainis". Turpmāk saimniecību vada bijušais kolhoza priekšsēdētājs Ģ.Kociņš. Tiek uzceltas jaunas dzīvojamās mājas, liels slaucamo govju komplekss "Imantas", Kultūras un sporta komplekss.

1977. gadā p/s "Kaķenieki" pārdēvē par Lielās Oktobra Sociālistiskās Revolūcijas 60. gadadienas vārdā nosaukto padomju saimniecību. Šajā laikā Annenieku ciema centrs pilnībā pārvietojas uz Kaķeniekiem.

1996. gadā abas pagasta skolas tiek apvienotas. Annenieku pamatskola pārceļas uz Kaķenieku pamatskolas telpām, izveidojot divplūsmu skolu - Annenieku pamatskolu. Anneniekos bijušās skolas telpās darbu uzsāk Dobeles rajonā vienīgā skola bērniem ar īpašām vajadzībām - Bērzupes speciālā internātskola.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Annenieku pagasta zeme pamazām atkal tiek sadalīta bijušajiem un arī jaunajiem zemes īpašniekiem.