?!XJautājumi un ierosinājumi
X
Jautājumi un ierosinājumi
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

Tūrisma objekti

Apmetnes, senkapi un pilskalns
Penkules pagasta teritorijā pirmās cilvēku apmetnes tiek datētas kā vidējā dzelzs laikmeta (5.-9. gs.) dzīvesvietas. Šeit atrodas republikas nozīmes apmetnes:
- Ķūri - atrodas apm. 0,5 km uz ZA no Ķūriem (starp Ķūriem un Jaunzemgaļiem);
- Laģi - atrodas pie Dzintariem, abpus Auces - Jelgavas šosejai. Te atrasti graudberži, keramikas lauskas, daudz apdegušu akmeņu. Vietu atrada arheologs M. Atgāzis pēc tumšākas zemes krāsas;
-Ruņģi - atrodas starp Ruņģiem un Dravniekiem. Apmetne bijusi neliela un īslaicīga vieta, postīta meliorācijas darbu gaitā.
- Kamradžu pilskalns (Cepļa kalns)  ir republikas nozīmes arheoloģijas piemineklis. Atrodas apm. 300 m uz ZA no Kamradžu mājām, Tērvetes - Auces ceļa labajā pusē, 7 km no Tērvetes. Pilskalns ierīkots uz 10 m augsta zemes stūra, kas ZR straujā kritumā robežojas ar Krievainītes upes gravu, bet Z un A - ar seklu ieleju, kas pamazām pāriet laukos. Pilskalna Z nogāze ir ļoti akmeņaina. Pilskalns, pēc tajā ierīkota kaļķu cepļa, saucās arī par Cepļa kalnu. 1923. gadā pilskalnu apzināja, uzmērīja un aprakstīja E.Brasliņš. Mītņu slānis netika konstatēts. Dažas šai laukā atrastās saktiņas Kamradžu māju saimnieks 1923. gadā atdevis Kara muzejam Rīgā. Pēc E.Brasliņa uzskata pie Cepļu kalna notikusi Atskaņu hronikā minētā kauja pie Skujenes upes (Shenen) starp ordeņa karaspēku un leišiem, kas ap 1290. gadu atgriezās no sirojuma Talsos.

Tūrisma iespējas
Perspektīvā plānojot Penkules pagasta attīstības virzienus un izvēloties īpaši atbalstāmās nozares, zināma vieta jāatvēl tūrismam un ar to saistītu nozaru attīstībai.
Tūrisma nepieciešamību un iespēju potenciālu nosaka Penkules tuvumā esošas pazīstamas apskates vietas: Tērvetes ainavu parks; Pokaiņu mežs Naudītes pagastā; Vecauce - pils un mācību un pētījumu saimniecība, tur notiekošie lauksaimniecības pasākumi (tirgus, izstādes, sacensības, demonstrējumi, semināri); Karaļa avoti; Ukru gārša; Lielauces ezers.
Tieši Penkules pagastā atrodas šādi apskates objekti:
- bijušā Latvijas valsts prezidenta A.Kvieša vasaras māja "Vecvagares";
- Penkules skolas novadpētniecības muzejs;
- Skujaines senleja;
- Bērzemnieku senleja;
- Penkules ev. lut. baznīca;
- Ālaves muiža un Penkules muiža;
- putnu ligzdošanas vietas (stārķi, gulbji u.c.)
Tūristu plānveidīgai un regulārai piesaistei Penkules pagastā pašreiz pietrūkst sociālās infrastruktūras elementi - nav viesu nakšņošanas mītnes, kafejnīcas vai citas sabiedriskās ēdināšanas iespējas, piemērotu tualešu, sakoptu peldvietu. Tāpat nav izstrādāta tūrisma koncepcija pagastam, sastādīti tūrisma maršruti un to apraksti, apmācīti ekskursiju vadītāji.
Nākotnē, attīstot tūrismu, Penkules pagasts varētu piedāvāt tūrisma maršrutus gan pa pagasta teritoriju, gan arī ārpus tās. Pagasta teritorijas ceļu tīkls ir piemērots velo tūrisma attīstībai.
 
* Īpaši aizsargājamās teritorijas
Penkules pagastā aizsargājamās teritorijas un objekti pēc to veida tiek iedalīti sekojoši:
Dižkoki:
- goba pie "Vecvagarēm" (apkārtmērs - 3,44 metri);
- liepa pie ''Nērbukiem'' (5,1 m);
- osis pie evaņģēliski luteriskās baznīcas (4,3 m);
- ozols pie ''Sējām'' (3,9 m);
- vīksna pie ''Ķekšiem'' (5,1 m);
- vīksna pie ''Liellaģiem'' (4,3 m);
- vīksna pie ''Sējām'' (4,1 m);
- vīksna pie ''Ķūriem'' (3,4 m).
Dendroloģiskie objekti:
- Ālaves muižas parks;
- Cimeres muižas apstādījumi;
- Kalnamuižas mācītājmājas parks;
- Penkules skolas apstādījumi;
- Penkules baznīcas apstādījumi;
- Penkules kultūras nama apstādījumi;
- ''Vacvagāru'' māju apstādījumi.
Aizsargājamie dabas objekti:
- Skujaines upes kreisajā krastā: augu atradnes pie ''Dzelmju'' mājām: bezdelīgactiņas; Baltijas dzegužuzpirkstītes; stāvlapu dzegužuzpirkstītes baltziedainā forma; parastās kreimules; purva dzeguzenes u. c.
- augu atradnes grantsbedrēs pie Bukaišu - Apguldes ceļa tilta: meža vizbulis; krūmu cietpiene;
- daļa no Tērvetes ainavu parka;
- melnā stārķa ligzdošanas vieta Klauciņu un Baldonu mežos;
- mazā ērgļa ligzdošanas vieta Baldonu mežā.
Teritorijas, kurās vēl ir noteikti ierobežojumi no vides aizsardzības viedokļa:
Arheoloģiskie pieminekļi: ''Laģu'' apmetne; Ķūru apmetne un senkapi; Ruņģu apmetne; Kamradžu pilskalns un senkapi.
Arhitektūras pieminekļi: Penkules evaņģēliski luteriskā baznīca; Penkules muižas dzīvojamā ēka; Ālaves muižas dzīvojamā ēka.
Kapsētas: Plepju; Sējas; Zemzaru.