?!XJautājumi un ierosinājumi
X
Jautājumi un ierosinājumi
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

Tūrisma objekti

Annenieku baznīca

Annenieku baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1711. gadā vietā, kur pēc lielā mēra apglabāti tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, tika uzcelta koka baznīca. Pašreizējā baznīca, jau kā mūra ēka ar 300 sēdvietām, celta 18. gs. vidū. Tā darbojusies kā Jaunpils palīgbaznīca. Remontēta 1863. un 1932. gadā. Pēdējā remonta laikā nomainīta baznīcas torņa smailes konstrukcija. Celtne cietusi 2. pasaules kara laikā, tomēr savu darbību pēc kara atsākusi un draudze pastāvējusi līdz pat 1973. gadam. Vēlākajos gados baznīca vandāliski postīta un izlaupīta. 1989. gada Ziemassvētkos Annenieku baznīcā atkal notiek dievkalpojums. Pirmais atjaunotās draudzes mācītājs ir prāvests Atis Vaickovskis. Baznīcu pamazām remontē. 1990. g. septembrī atjauno un iesvēta torņa smaili ar apzeltītu gaili, krustu un bumbu. Šāda veida torņa smaile ir vienīgā Dobeles novadā. 2000. gadā Rīgas Amatniecības vidusskolas koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas absolventi kā savu diplomdarbu dāvina draudzei jaunu baznīcas interjeru - altāri, kanceli, solus un balkonu.

Šobrīd Annenieku evaņģēliski luterisko draudzi vada mācītājs Guntars Lūsītis.

Draudzes priekšniece - Līvija Āmare.

Pie baznīcas atrodas Annenieku kapliča. Sākotnēji tā celta kā baronu kapenes. Pēc 1. pasaules kara iznāk rīkojums visus kapenēs esošos zārkus aprakt, tā cenšoties tos pasargāt no izlaupīšanas. Zārki izņemti no grezniem koka sarkofāgiem un aprakti, bet sarkofāgi tā arī nomētājušies. Vēlākajos gados kapenes sāktas izmantot kā parasta kapliča.

Annenieku skolas ēka (šobrīd Bērzupes speciālā internātskola)

Netālu no baznīcas ir redzama bijusī Annenieku pamatskola. Skola pagastā darbojusies jau no 1850. g., tajā mācījušies 16 skolēni, kurus mācījis skolotājs Fr. Veinberģis. Sarkano ķieģeļu ēka celta ap 1904. gadu, līdz tam šeit bijusi koka ēka. Zināms, ka toreizējais barons fon Rekke esot palīdzējis skolas būvē - devis materiālus, bet zemnieki būvējuši. Līdz 1923/24. m. g. skola aizņēmusi tikai šo sarkano ēku, kurā pusi no telpām apdzīvojis skolas pārzinis. "Baltajā ēkā" pāri ceļam bijis pagasta valdes nams un cietums. Kad 1923. gadā pagasta valde pārvākusies uz Annas muižas dzīvojamo māju, ēka piešķirta skolai. Tajā ievietotas 2 klases un ierādīti dzīvokļi skolotājiem. Padomju laikā abās ēkās bijušas izvietotas tikai mācību klases. Kad 1996. g. Annenieku pamatskola pārcēlās uz Kaķenieku ciematu, šīs ēkas tika atdotas Bērzupes speciālās internātskolas vajadzībām.

Annenieku HES

Jau 1700. g. zviedru kartē Annasmuižā, Tukuma apriņķī, iezīmēta ūdensdzirnavu zīme. 1892. g. adrešu grāmatā ievestas Annasmuižas dzirnavas (īpašnieks barons fon W.Recke). Dzirnavas agrāk darbinājis virsteces ūdensrats, vēlākā laikā turbīna ar 6 m augstu ūdenskritumu.

Kara laikā, 1944. gadā, dzirnavas tika nopostītas. Jau 1949. gadā apkārtējie kolhozi un sovhozi uzsāka vērienīgu projektu Annenieku ūdenskrātuves ūdens spēka izmantošanai. 1952. gadā tika nodota ekspluatācijā tam laikam moderna Vladimira Iļjiča Ļeņina vārdā nosauktā hidroelektrostacija, kurai nekavējoši tika piešķirts valsts industriālā pieminekļa statuss un tas ir saglabāts arī šodien. Šajā HES uzstādītās četras Frensisa turbīnas deva elektrību līdz 1970. gadam un pēc tam tika iekonservēta kara vajadzībām. Tikai 1978. gadā demontēja HES agregātus. 2002. gadā atjaunota, saglabājot veco HES ēku, ūdens ņēmējietaisi, ūdens pārgāzni, izplūdes kanālu, uzstādīts moderns Čehijas firmas Mavel turboģenerators. Papildus uz Bērzes upes dabīgās gultnes uzcelta jauna maza konteinera tipa ekoloģiskā caurplūduma nodrošinājuma hidroelektrostacija ar Austrijas firmas Gugler turboģeneratoru.

Annenieku tautas nams

Tautas nams atklāts 1930. gada janvārī. Tautas namu būvē Annenieku pagasta apvienotās organizācijas un pašvaldība ar Kultūras fonda atbalstu. Jaunā celtne ir vienstāvu ēka, kura tiek piebūvēta pie bijušās muižas klēts. Tajā ir 400 sēdvietas un ap 200 stāvvietu. Zāle izceļas ar plašu skatuvi un ļoti labu akustiku. Būvi cēlis būvuzņēmējs Gembergs no Rīgas, bet darbus vadījis inženieris Dreimanis.

Padomju laikā Tautas nama telpās atradās kolhoza "Rainis" kantoris, pasts, bibliotēka, frizētava, veikals, vēlāk arī ēdnīca. Pašreiz Annenieku tautas nams ir privātīpašums.

Annasmuiža

Tautas nama kreisajā pusē ir redzama Annasmuižas dzīvojamā māja, kas celta 19. gs. pirmajos gados kā barona fon Rekkes īpašums. No 1923. gada ēkā atradusies Annenieku pagasta padome, vēlāk Annenieku ciema padome. Pēc ciema padomes pārcelšanās uz Kaķenieku ciematu, ēka tiek izmantota kā daudzdzīvokļu māja.

Piemiņas akmens pagasta represētajiem iedzīvotājiem

Pretī Tautas namam ir izveidota piemiņas vieta 1949. gada 25. martā no Anneniekiem izvestajiem pagasta iedzīvotājiem. Šajā vietā tika savesti cilvēki no 20 pagasta mājām tālākai „transportēšanai" - vispirms uz Bikstu dzelzceļa staciju, pēc tam lopu vagonos uz tālo Sibīriju. Piemiņas akmeni atklāja 1989. gada 25. martā.

Dodoties no Anneniekiem uz Kaķeniekiem, ceļa labajā pusē (apm. 1 km no šosejas), vietā, kur kādreiz atradušās Kambaru mājas, ir uzstādīts piemiņas akmens 2. pasaules kara karavīriem, kuri šeit krita 1944./45. gada ziemā.

Āža kalns

Izbraucot caur Kaķenieku ciemata centru govju kompleksa "Imantas" virzienā, ceļa labajā pusē apskatāms Āža kalns. Zemes valnis, kas radies, Bērzes upei mainot gultni, apmēram 0,6 km garš, 3 - 10 m plats, līdz 15 m augsts. Pret Bērzi vērstajā dienvidu kraujā aug ozoli 6,4 m un 4,3 m apkārtmērā, kā arī savdabīgi, neparasti tuvu augošu 7 ozolu grupa. DA galā noslīdējis akmens (2,5 - 2,0 - 1,2m), kuram pēc vēstures pētnieka I. Vīka domām piemītot dziedinošas spējas.

Cibēnu cepures kalns un vidējā dzelzs laikmeta senkapi atrodas pie Kapeņu (Cibēnu) ezera. Cepures kalns ir kukuļveidīgs, 6 - 7 m augsts paugurs, cilvēku roku apdarināts, domājams, ka tā ir sena kulta vieta. Kalna nogāzē ir Cibēnu upurakmens.