?!XJautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Enter the characters shown in the image.
X
Jautājumi un ierosinājumi
Image CAPTCHA
Enter the characters shown in the image.
?!XPieteikt problēmu
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.
X
Lai operatīvi novērstu iedzīvotāju konstatētās problēmas Dobeles novada pilsētā un ciematos, Jums ir iespēja par to informēt pašvaldības operatīvos dienestus, piemēram, par bojātu ielu apgaismojumu, bojātu ielu infrastruktūru, vandālismu vai nekārtībām ap atkritumu konteineriem.

Personības, ar kurām lepojamies

Kārlis Ulmanis un viņa piemiņas muzejs “Pikšas”

Sveicot Latviju simtgadē, K. Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas” informē, ka par godu jubilejas gadam ir plānots izdot grāmatu par “Pikšu” muzeja vēsturi, izceļot vairākus nozīmīgus Latvijas vēstures simbolus un personības – Kārli Ulmani,  Gunāru Ulmani, tautas Atmodas laiku un turīgās Zemgales zemnieku sētu. 

Kārlis Ulmanis (1877 – 1942) ir viena no pretrunīgāk vērtētajām Latvijas vēstures personībām. Viņš bija viens no valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents, organizēja 1934.gada 15. maija apvērsumu, kļūstot par pirmo un vienīgo Latvijas diktatoru (tautā sauktu Vadoni), tādejādi uzņemoties vienpersonisku atbildību par Latvijas valsts nākotni.

K. Ulmaņa personība un sabiedrībā glabātās atmiņas par viņu, spilgtu lomu nospēlēja Atmodas laikā, kad viņa dzimtās mājas “Pikšas” uz tautas emocionālā pacēluma viļņa kļuva teju par kulta vietu. Tika ziedoti materiāli Vadoņa piemiņas vietas sakopšanai, notika entuziastu grupu organizētas talkas un no Krievijas, Krasnojarskas novada uz Latviju atsaukts “Pikšu” sētas tiešais mantinieks, Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls, Gunārs Ulmanis. Tā deviņdesmito gadu sākumā, vienā no savulaik turīgākajām un vēlāk pilnībā izpostītajām Zemgales paraugsētām, tika likti pamati Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejam “Pikšas”.

Gunārs Ulmanis (1935 - 2017) “Pikšās” nokalpoja vairāk nekā divdesmit piecus gadus un turpināja strādāt vēl pēdējās savas dzīves dienās, dodot uzdevumu izdot grāmatu par “Pikšu” muzeja vēsturi. Sniedzot interviju vien pāris nedēļas pirms aiziešanas mūžībā, viņš izceļ dzimtas mājas kā kopīgu tautas likteņa simbolu, laikmeta barometru, sarežģīto muzeja vēsturi komentējot šādi:

Sākumā jau visi bija pakļauti tautas atmodai. Dzīvoja, izejot no tā kopējā emocionāla pacēluma. Neviens neuzdeva tādus jautājumus, vai Kārlis Ulmanis ir labs vai slikts. Vai patriotisms ir labi, vai slikti. To neprasīja, jo tas bija skaidrs pats par sevi. Bet laiki mainījās. Kas mainījās? Izrādījās, ka Kārlis Ulmanis priekš tautas nav tāda personība, kuru tā vienbalsīgi var celt kā simbolu. Tas pirmām kārtām. Tagad pastāv sabiedrībā pretrunīgi viedokļi. Jā, tas taču ir Latvijas valsts dibināšanas un pirmās brīvvalsts laika galvenais simbols. Bet kāpēc tad mēs te 26 gadus tā mokāmies ar “Pikšu” muzeja profilu un eksistenci? Kāpēc? Tas ir tas fakts. Pārējais ir filozofija.”

Šodien “Pikšu” sēta ir latviskā patriotisma simbols, platforma, kurā runāt par ētiskajām vērtībām, Latvijas jaunatnes vidū pozicionējot Ulmaņu dzimtas mājas kā priekšzīmīgu 20.gs. 20.-30. gadu lauku saimniecību, arī kā unikālu Atmodas laika pieminekli Kārlim Ulmanim. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra informē, ka par godu Latvijas simtgadei ir plānots izdot grāmatu par “Pikšu” muzeja vēsturi, izceļot vairākus nozīmīgus Latvijas vēstures simbolus un personības – Gunāru Ulmani,  Kārli Ulmani, tautas Atmodas laiku un zemnieku sētu, kas laikmeta griežos piedzīvoja gan saimniecisko spozmi, gan tikusi pilnīgi izpostīta, beigās kā muzejs nonākot sabiedrības sociālpolitiskā un vēsturiskā diskursa dzirnakmeņos.

Savā pēdējā intervijā, strādājot pie topošās “Pikšu” muzeja vēstures grāmatas, intrigu par topošu izdevumu rosina Gunārs Ulmanis. Laikmetā, kad dzīvojam bez Vadoņa, viņš aicina uzņemties kolektīvu atbildību par nacionālajām vērtībām: “Bet kas būs tālāk? Tas ir galvenais jautājums. Vai mēs būsim kultūras nams, piemineklis Kārlim Ulmanim vai lauksaimniecības muzejs. Te būtu jārunā ar muzejniekiem, ar inteliģenci, vēsturniekiem, izglītotājiem. Kā runāt par to pašu vēsturi? Kādos amatos un stāvos ir interese par Kārli Ulmani vai viņa dzimtajām mājām? Varbūt mums viņš jāpasniedz sabiedrībai ar smukām ilustrācijām un interesantām diskusijām. Varbūt tad būs kāda interese.”